Grāmata, kas jāizlasa ikvienam: Bea Džonsone „Māja bez atkritumiem”

20180511_170044

Iedomājies dzīvi, kurā tu esi noteicējs, kurā tava ikdiena ir sakārtota, bez liekām mantām un nevajadzīgiem priekšmetiem, tu nepakļauj savu un savas ģimenes veselību riskam, tavā dzīvē ir mazāk stresa, mazāk ikdienas tēriņu, vairāk pozitīvu emociju, tu nepērc lieku, atbildīgi izturies pret vidi, neatstājot aiz sevis atkritumu kalnus, bet pats galvenais, tev ir daudz vairāk laika saviem mīļajiem un sev interesējošām nodarbēm! Par to, kā reāli nonākt līdz šādai ikdienai, vēsta nesen iznākusī Beas Džonsones grāmata “Māja bez atkritumiem”, ko izdevis apgāds Zvaigzne ABC.

Reizēm gadās tādi maģiski mirkļi, kad lasītājs sastopas ar grāmatu īstajā laikā un vietā un tavi līdz šim klusībā uzdotie jautājumi iegūst nozīmīgas atbildes. Tieši tā man gadījās ar grāmatu „Māja bez atkritumiem” („Zero waste home”), kuras autore Bea Džonsone tiek dēvēta par bezatkritumu dzīvesveida priesterieni, zero waste kustības popularizētāju, guru un konsultanti. Savu pieredzi Bea apraksta blogā www.zerowastehome.com un grāmatā, kas tulkota vairāk kā 20 valodās. Viņa ir arī mobilās lietotnes Bulkfinder radītāja. Šobrīd viņas četru cilvēku ģimene gadā rada tikai 1 litru pārstrādei nederīgu atkritumu. Izklausās iespaidīgi, vai ne? Vairums padomātu, ka viņi droši vien kaut kādi hipiji, kuri dzīvo mežā zem nojumes vai frīki, kas liedz sev absolūti visu, vai arī mānās, jo tas nevar būt tiesa. Un tomēr autore ir visai pārliecinoša savos argumentos, ka mēs ikviens varam sakārtot savu ikdienu un radīt niecīgu atkritumu daudzumu, neliedzot sev mūsdienu ērtības un iegūstot daudz, daudz vairāk nekā sākumā šķiet.

Zero-Waste-Family

Beas ģimene un 1 gada atkritumu daudzums burciņā (attēls no http://www.greenqueen.com)

Zero waste nozīmē nevis šķirot atkritumus, bet gan tos neradīt vai radīt maksimāli maz, piešķirot lietām otru mūžu, labojot tās, aizstājot resursu izšķērdēšanu ar ilgtspējīgāku materiālu izmantošanu un atsakoties no lietām, kuras rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šī kustība radās sešdesmitajos gados, bet pēdējā laikā uz vispārējā patēriņa un pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma fona tā iegūst jaunu elpu.

Beas ģimenes ceļš uz bezatkritumu dzīvesveidu nesākās vienā dienā. Uzaugusi saulainajā Provansā, Bea pārcēlās uz visu iespēju zemi Ameriku, kur apprecējās ar uzņēmēju un dzīvoja tipiskas Amerikas mājsaimnieces un turīgas sabiedrības dāmītes dzīvi, izbaudot visas ekstras un iepērkoties dārgos veikalos utml. Katru nedēļu Bea piepildīja divus milzīgus ledusskapjus ar pārtikas precēm un 250 litru konteineru ar atkritumiem. Un tomēr kaut kas tajā visā nešķita pareizi. Pēc pārcelšanās uz mazāku mājokli un atbrīvošanās no vairākuma mantu, Bea nonāca pie secinājuma, ka mazāk lietu nozīmē vairāk telpas, vairāk laika āra aktivitātēm kopā ar ģimeni, mazāk uztraukumu un uzkopšanas. Soli pa solim Bea sāka pētīt, kā organizēt iepirkšanos un ikdienā samazināt atkritumus radošo preču patēriņu, ar ko aizvietot veselībai un videi kaitīgos toksiskos mājas uzkopšanas un skaistumkopšanas produktus, kā samazināt mantu apjomu, atstājot vien pašu nepieciešamāko, lai dzīvotu veselīgu, laimīgu, pilnvērtīgu dzīvi bez sirdsapziņas pārmetumiem par kaitējumu videi, kā arī savai un savu bērnu veselībai.

Pamazām Bea nonāca pie pieciem pamatprincipiem, ko piemērot ikvienai no sadzīves jomām, ko viņa apskata savā grāmatā, tie ir:

  • atteikties no tā, kas nav nepieciešams,
  • samazināt to, kas ir nepieciešams,
  • atkārtoti izmantot to, ko lietojam,
  • nodot pārstrādei to, no kā nevaram atteikties, samazināt vai izmantot atkārtoti,
  • kompostēt organiskos atkritumus.

Angliski šie principi izklausās kā smuks skaitāmpantiņš: refuse, reduce, reuse, recycle and rot (un tieši tādā secībā).

Tālākajās nodaļās autore, piemērojot visus piecus principus, apskata tādas ikdienas dzīves sfēras kā virtuve un pārtikas iegāde, guļamistaba un garderobe, mājas uzkopšana, bērni un skola, svētki un dāvanas, darba vieta, ceļošana, atpūta dabā utt. Lasītājs tiek aicināts novērtēt ikvienu lietu savā mājā un darba vietā, sekojot standarta jautājumiem: vai tas tiek regulāri lietots, vai tas apdraud veselību, vai tas tiek glabāts vainas apziņas dēļ, vai es to paturu, jo „visiem tāds ir”? Vai to paturēt vai atbrīvoties, tas ir katra paša ziņā, taču autore vienmēr piedāvā alternatīvas.

Beas mājas foto sniedz priekšstatu par ikdienu bez pārmērībām.

 

Grāmata ir ideāli strukturēta, ar konkrētiem soļiem, kā samazināt mantu un atkritumu daudzumu, kā aizvietot līdz šim izmantotos produktus un pašiem viegli un lēti pagatavot, piemēram, ūdenskrāsas, līmi, salvetes, lūpu krāsu, apavu kopšanas līdzekli, matu laku, dezodorantu, ikdienas krēmu utml. Beigās ir pievienoti paraugi, kā sūtīt ierosinājumu vēstules uzņēmumiem ar mērķi samazināt resursu tērēšanu iepakojumiem utml. Ļoti izsmeļošs un bagātīgs ir interneta resursu uzskaitījums, kuros atrodama  informācija par ražošanas un patēriņa modeļiem, piesārņojumu, produktu sastāvdaļu ietekmi uz veselību, lietotu mantu pārdošanas vietnēm, receptēm, mantu apmaiņas punktiem, uz svara tirgojamo produktu pieejamību, praktisku darbu veikšanu un vēl daudz ko citu.

Autore nebaidās atzīties kļūmēs un ar humoru pastāsta par izmēģinātām alternatīvām, kuras tomēr nav nesušas gaidītos rezultātus, piemēram, nātru lapas lūpu palielināšanai vai etiķis un soda matu mazgāšanai.

Man šķiet ārkārtīgi fascinējoši tas, ka bezatkritumu dzīvesveida filozofija iet roku rokā gan ar minimālisma un vienkāršības principiem, atbrīvojoties no liekām mantām, gan vietējās pārtikas izmantošanu pretstatā importētajai, rūpēm par veselību, izvairoties no ķīmisko sadzīves līdzekļu un sintētiskās kosmētikas lietošanas, gan ar izglītošanos par vides jautājumiem, resursu aprites sistēmu, produktu sertifikāciju un ikdienas preču patēriņu. Bez tam šī kustība arī mudina pieredzi un atpūtu kopā ar ģimeni, draugiem vērtēt augstāk par mantu iegādi un ļaušanos spontāniem pirkumiem gan apdāvināšanās reizēs, gan ikdienā.

 

Kā uzsver pati Bea Džonsone, šī nav grāmata par to, kā tikt vaļā no atkritumiem pavisam. Kādam tas izdodas lielākā, citām mazākā mērā, bet svarīgākais ir iegūt izpratni, ka mēs katrs ar savu rīcību un lēmumiem ietekmējam to, kā dzīvojam šajā pasaulē un kā dzīvos mūsu bērni. Būtiski ir zināt, kādas vielas ir mūsu ikdienas produktos, ko videi un mūsu veselībai nodara plastmasas un cita veida iepakojums, kas notiek ar atkritumiem, kad esam tos  iemetuši konteinerā (t.i. nobāzuši prom no acīm, taču svarīgi ir apzināties, ka atkritumi netiek izmesti „ārā”, jo nav tāda „ārā” – atkritumi tepat vien paliek uz mūsu planētas, tie nonāk augsnē, ūdenī, gaisā, dzīvajos organismos). Svarīgi ir nebūt aklam aunam un apzināties, ka plaša patēriņa preču ražotāji un lielveikali izmanto visdažādākās reklāmas metodes, lai piedabūtu mūs pirkt un patērēt vairāk un vairāk, nedomājot par sekām, šķērdēt resursus tā, it kā zeme būtu bezizmēra un atkritumi izgaistu paši no sevis, tiklīdz ir iemesti urnā.

2__dontbetrashy_1

Šī grāmata ir atbildīga patērētāja absolūtais ceļvedis mūsdienu pasaulē. Tā arī ļauj nostāties uz pašam savu meklējumu ceļa, izprast patēriņa preču ciklu un ražošanas principus, lai pēc tam izdarītu izvēli, vai tiešām turpināt kā ierasts vai tomēr pamainīt iepirkšanās paradumus ikdienā. Katram indivīdam būtu jāsaprot, ka viņa izvēle pirkt vai nepirkt konkrētu preci ir kā balsojums par šīs preces pastāvēšanu. Vai mēs atbalstām rotaļlietas vai saldumus, kas iepakoti trīsreiz lielākā plastmasas iepakojumā? Vai mēs nedomājot izvēlamies paņemt kārtējo vienreizlietojamo kafijas krūzi, lai pēc desmit minūtēm to izmestu miskastē? Cik daudz no mūsu ikdienas paradumiem ir patērētājsabiedrības uzspiestie dzīves modeļi, kurus mēs neapšaubām, jo visi taču tā dara?  Vai mēs aizdomājamies un meklējam informāciju par vides aizsardzības lielākajām problēmām, kā pārapdzīvotība, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums, pārtikas pārprodukcija, augošais atkritumu, it sevišķi plastmasas iepakojuma, daudzums, un paaugstinātajām bažām par toksisko un kaitīgo vielu koncentrāciju ikdienas patēriņa precēs un produktos vai tā vietā turpinām tērēt dārgo laiku šērojot atlaižu reklāmas, preču konkursus un skatoties kaķu video sociālajos tīklos?

Būt noteicējam pār savu dzīvi un ikdienu ir vērtīga sajūta, tāpēc noteikti lasiet šo grāmatu paši un dāviniet citiem.

Pati Bea kā personība ir ļoti iedvesmojoša un  atraktīva. Savās lekcijās dažādās pasaules valstīs viņa ar aizrautību dalās ar savu un citu cilvēku pieredzi, kas sekojuši viņas grāmatas ieteikumiem.  Rīgā Bea Džonsone viesojās 9.maijā, grāmatas latviešu versijas izdošanas pasākumā, pateicoties biedrības “homo ecos:” uzaicinājumam

20180509_183403

Beas Džonsones blogs: www.zerowastehome.com

Beas lekcija par viņas pieredzi iesaistoties zero waste kustībā: https://www.youtube.com/watch?v=nmfDTtduRh4

Bezatkritumu dzīvesveida kustība Latvijā http://bezatkritumiem.lv/

Facebook domubiedru grupa: https://www.facebook.com/zerowastelatvija/

Latviešu pāris Laura un Andis, kuri iedvesmojušies no Beas Džonsones, dalās ar savu pieredzi blogā:  www.seekthesimple.com

Advertisements