13 grāmatas jaukai pavasara noskaņai

Ja man vajadzētu vārdos nodefinēt grāmatas, kas saistītos ar pavasari, tas nāktos grūti. Tomēr es teiktu, ka man šādas grāmatas asociējas ar viegluma pieskārienu lasītāja sirdij, tomēr atstājot pietiekami paliekošu nospiedumu un tādas kā pazīstamas ilgas pēc kaut kā maģiski netverama, bet sajūtama  – gluži kā aprīļa vēja šalciens pāri pērn nopļautam laukam, kā saules staru kūlis cauri zilbaltu mākoņu kopuliem, kā zvaigžņu tālais mirdzums pirmajās siltajās pavasara naktīs, kas aicinoši mirkšķina un tu stāvi ārā naktī un tikai lūkojies un lūkojies, nemanot kā aizrit laiks. Grāmatai pavasarī jāvieš viegluma sajūta, pārmaiņas ikdienā un paliekoša pēcsajūta, jo pēc ziemas tumsības, sala un dziļā miega jānāk gaišumam un jaunām vēsmām ne tikai garderobē un pusdienu šķīvī, bet arī literatūrā, kas, visai iespējams, padarīs mūs zinošākus, mīlošākus un dzīvespriecīgākus. Dažas grāmatas ir nesen lasītas, citas – kādu laiku atpakaļ, bet visas man šķiet iederīgas zem šī raksta nosaukuma.

Anatolijs Danilāns „Dzīvo vesels! Profesora Danilāna ceļa zīmes”

lejupielāde

Anatolijs Danilāns ir Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras profesors, Latvijas Gastroenterologu asociācijas prezidents. Dzīvespriecīgais ārsts gadiem sniedzis padomus līdzcilvēkiem par uzturu, gremošanas sistēmas darbību, kuņģa un zarnu trakta slimībām, nekad neaizmirstot runāt cilvēkiem saprotamā valodā, pēc iespējas mazāk lietojot zinātniskus terminus. Šajā nelielajā grāmatā apkopoti raksti no žurnāliem un izdevumiem, kuros Danilāns dalījies pieredzē par aktuālām tēmām – kā rodas kuņģa čūla, kas veicina gremošanas traucējumus, par enzīmiem un tievēšanas māniju, par uztura principiem un aktīvas kustēšanās nepieciešamību imunitātes stiprināšanai un dzīvesprieka uzturēšanai, to visu pamatojot ar jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem gastroentoroloģijā. Ļoti noderīga grāmata, lai saprastu pamatlietas par savu paša organismu, kas ir īpaši nozīmīgi mūsdienu informācijas pārbagātības laikmetā, kad internetā un žurnālos bieži popularizē iesīkstējušus mītus un nepareizus uzskatus par atsevišķu produktu kaitīgumu, tik populāro, bet, manuprāt, idiotisko detoksikāciju vai ātru kuņģa sabeigšanu utml. Danilānam ir viena recepte veselīgai, dzīvespriecīgai dzīvei

– ēst sabalansēti, daudz kustēties un smaidīt ikdienā.

A.Danilāns: “Savus gēnus mēs nevaram samainīt. Tas, ko varam ietekmēt, ir mūsu dzīvesveids. Elposim tīru gaisu, kustēsimies, baudīsim daudzveidīgu uzturu bez liekām pārmērībām, domāsim labas, patīkamas domas! Tas viss kopā ievērojami paildzinās mūžu pat tad, ja mūsos nav ilgdzīvotāju gēni.”

Šī gada sākumā iznācis arī turpinājums, otrā daļa “Dzīvo priecīgs un vesels!”

Tūve Jānsone „Tēlnieka meita”

file16155128_tuveLNākamā rakstniece, tēlnieka Viktora Jānsona meita Tūve Jānsone savos miniatūrajos bērnības tēlojumos ieskicē mazā cilvēka lielo pasauli ar visiem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem uz noburtai karaļvalstij līdzīgās ziemeļu skarbās dabas fona. Maza bērna pasaule ir noslēpumaina un neikdienišķa, pilna iedomātu briesmu un maģisku būtņu, kuras dzīvo tēva darbnīcā, guļamistabas skapī vai sniegavētrā, kas ziemas pārņemtā pasaulē dauzās gar mājas stūriem. Šis darbs ir apburošs savā vienkāršībā un fundamentāls pasaules uztveres tēlojumā. Pieaugušās rakstnieces valodas tēlainība skaisti savijas ar bērnu dienu izdomas bagātību.

Iesaku izlasīt arī  bloga Burtkoki atsauksmi.

 

 

 

 

 

Tūve Jānsone „Vasaras grāmata” 

vasarasgramataVēl viena somu rakstnieces bērnības grāmata, šoreiz kā prototips abām galvenajām varonēm ir Tūves Jānsones māte un krustmeita. Sešus gadus vecā Sofija vada bezrūpīgu bērnību uz salas kopā ar savu vecmāmiņu – ekscentrisku mākslinieci. Lasītājs iepazīst burvības pilnu attiecību pasauli  starp divām paaudzēm. Vecmāmiņa un mazmeita kopā izdzīvo  savstarpējo attiecību samezglojumus, mācās tuvoties viena otrai un rada savu īpašo realitāti, kāda var rasties tikai starp cilvēkiem, kuri neslēpj neko un vienmēr saka to, ko domā. Reta spēja mūsdienās. Un tas viss uz pasakaini mistiskās, ziemeļnieciskās salas fona.

 

 

 

 

 

Gabriela Zevina “Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”

Zevina_8Šis romāns ir īsta medusmaize kaislīgiem, aizrautīgiem lasītājiem, jo tas vēsta par dzīvi starp grāmatām un to, cik ļoti grāmatu pasaule spēj vienot cilvēkus. Eidžejam Fikrijam pieder neliels grāmatu veikals mierpilnajā Alises salā, taču dzīve Eidžeju nav lutinājusi. Viņa sieva ir mirusi, bizness ir uz izputēšanas robežas, pamazām Eidžejs atsvešinās no salas iedzīvotājiem, pārmērīgi lieto alkoholu un grimst dziļi dzīves apnikumā. Tomēr kādu dienu Eidžejs grāmatveikalā tiek pie dīvaina atraduma un no šī brīža, pašam to īsti negaidot, viņa dzīve mainās un iegūst patiesu jēgu. Sākot lasīt, neko īpašu no grāmatas negaidīju, taču tā mani aizkustināja ar savu gaišumu un labestīgo noskaņu, jau pēc pirmajām lappusēm es ar ziņkāri sekoju līdzi grāmatveikala īpašnieka gaitām, klusi pie sevis nodomājot, ka dzīve tik ciešā saistībā ar grāmatām ir lieliska, protams, komplektā ar patiesi mīļiem cilvēkiem, ar kuriem  kopā pievērsties grāmatu pasaulei un dalīties savās izjūtās. Pilnā atsauksme – šeit.

D.G. Feltona bloga atsauksme.

 

 

Marija Kondo “Kārtības maģija”

300x0_kartibasmagija_978-9934-0-5671-0Šī ir no tām grāmatām, kas neapšaubāmi būtu jāizlasa katram, jo tā var izmainīt dzīvi uz pozitīvo pusi tīri praktiskā ziņā. Marija Kondo ar japānisku rūpību un cieņpilnu attieksmi pret lietām aicina izvētīt gadiem krātos mantu kalnus, piebāztos skapjus un atbrīvoties no mantām, kas netiek lietotas un tiek paturētas atmiņu, pieklājības vai domas ”bet ja nu kādreiz noderēs” dēļ. Turoties kaut vai tikai pie viena koncepta – “paturēt to, kas tiešām patīk un kas tiek lietots ikdienā”, cilvēks spēj atbrīvoties no vesela lēruma nevajadzīgu un lieku krāmu, kas krāj putekļus, aizņem vietu, netiek lietderīgi izmantoti, līdz ar to pašai mantai zūd pastāvēšanas jēga, ja tā netiek lietota pēc tās nozīmes.

Atsvaidzinoša un praktisku darbību rosinoša grāmata, pēc kuras izlasīšanas es atbrīvojos no lielas daļas mantu, pēc tam sajūtot īsti pavasarīgu vieglumu un priekpilnu noskaņojumu par ikdienu.

Bloga Kurpjukaste atsauksme.

 

 

 

Hanss Peters Kerkelings  “KĀDU LAIKU BŪŠU PROM”

untitledŠo grāmatu ieliku sarakstā, jo tā ir par izaicinājumu doties ceļā un iepazīt gan pasauli, gan pašam sevi. Vācu humorists un komiķis Hape Kerkelings iepazīstina ar savām gaitām svētceļojuma laikā soļojot pa Santjago ceļu cauri Spānijai un daļai Francijas.  Neapšaubāmi, jebkurš ceļojums cilvēkā kaut ko maina – varbūt viņš iegūst jaunas zināšanas vai prasmes, norūda sevi, iepazīst citus un sevi riskantās situācijās, nostiprina sevī kādas rakstura īpašības vai arī atrod tādas, pie kurām jāpiestrādā. Sasniegt mērķi  nav galvenais, svarīgākais ir ceļš uz to. Un tam nav jābūt Santjago ceļam, jo tas ir tikai viena no neskaitāmajām iespējām. Ir tūkstoš veidu, kā saprast savas eksistences būtību. Iespējams, kādam pietiks ar šīs grāmatas izlasīšanu. Galu galā, ja tā iedvesmos kādu iestaigāt jaunas takas, tālākais jau notiks pats par sevi.

Bloga Absolūta grāmatplaukts atsauksme.

 

 

 

 

 

Astrīda Lingrēna “Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki”

lejupielāde (1)Kamēr vien rakstīšu, nebeigšu ieteikt šo darbu, kas ir mana visu laiku mīļākā grāmata. Tā izstaro apbrīnojamu dzīvesprieku, sirsnīgu humoru un siltas, draiskulīgas bērnības sajūtu. Ikvienam bērnam vajadzētu vismaz reizi mūžā piedzīvot šādu priekpilnu, dažādiem pārdzīvojumiem bagātu vasaru kopā ar ģimeni un labākajiem draugiem. Baltijas jūras šalkas, klinšainie krasti, vasaras vakaru burvīgais un mierpilnais rāmums, šēru ārējais skarbums un klusums, kas neļauj sevī iespraukties pilsētu dunai un steigai – lasot šo grāmatu ārā pie dabas, sajūta kļūst vēl lieliskāka. Pilna atsauksme šeit.

 

 

 

 

Jānis Jaunarājs “Indoķīnas neceļi”

01.jpgKad izlasītas ceļojumu grāmatas par superpopulārajām vietām, kā Itālija, Grieķija, Francija un tā tālāk, laiks paskatīties, kas notiek Āzijā. Laosā, Vjetnamā un Kambodžā ceļotājs Jānis Jaunarājs kopumā pavadīja piecus mēnešus un to visu bagātīgi aprakstījis grāmatā “Indoķīnas neceļi”. Esmu lasījusi ļoti daudz ceļojumu aprakstu un varu teikt, ka Jāņa rakstīšanas stils (un arī ceļošanas) ir viens no aizraujošākajiem. Šīs tik dažādās, latviešiem maz pazīstamās zemes ir nabadzīgas, bet gluži neticami viesmīlīgas. Lai līdz tām nokļūtu, jābrauc cauri tūristu iecienītajai Taizemei, tāpēc grāmatā atradīsiet iespaidus arī par to. Īstu piedzīvojumu meklētāja brīvību Jānim izdevās izbaudīt, ceļojot ar motociklu. Par pieredzēto autors stāsta ļoti personiski, ar humoru. Viņš nevairās no skarbās sadzīves realitātes, nenoklusē riskantas, kutelīgas un arī mazliet pikantas situācijas, kādas rodas, vienatnē ceļojot pa nomaļiem nostūriem valstīs, kurās pilnīgi viss ir citāds nekā Eiropā. Labprāt izlasītu vēl kādu Jāņa Jaunarāja ceļojuma aprakstu.

 

 

Elizabete Harane “Tāltālā, saules kveldētā zemē”

300x0_coverLai arī es neaizraujos ar lubeņu tipa grāmatu lasīšanu, tomēr arī šajā mūžam peltajā, bet tomēr tik populārajā kategorijā man ir savs favorīts, ko esmu pārlasījusi veselas trīs reizes un lasītu arī ceturto. Katru reizi šis romāns mani apbur no jauna. Elizabetes Haranes darbs „Tāltālā, saules kveldētā zemē” ir stāsts par jaunu laulātu pāri Žaklīnu un Henriju, kuri ceļo no Amerikas uz Austrāliju, lai sāktu jaunu dzīvi teiksmu apvītajā kontinentā. Tuvojoties ceļa noslēgumam, vīrs paziņo, ka atradis citu sievieti, un Žaklīna dusmās izkāpj Melburnā viena pati bez naudas un sakariem. Turpmāk Žaklīnu gaida smags darbs fermā, iepazīšanās ar savdabīgo aborigēnu kultūru un jaunas dzīves sākums zemē, kurai nav līdzīgas. Pēc nogurdinošas darba dienas šis romāns pilnīgi noteikti sniedz relaksējošu sajūtu, labu devu veselīga humora un krāšņu ieskatu Austrālijas dabas, kultūras un vērtību bagātībā.

 

 

 

 

Aksels Munte “Stāsts par Sanmikelu”

300x0_cover (1)Ja šī grāmata vēl nav lasīta, ir pēdējais laiks sākt, jo ne velti šis darbs jau stabili ierindojies klasikas plauktiņā. Man šis romāns deva iedvesmu ceļot vēl vairāk un īpaši dziļi izjust savu piederību vietām, kuras man tuvas, gluži tāpat kā Munte izjuta piederību Kapri salai. Aksels Munte manā izpratnē ir brīnišķīgs stāstnieks, kurš savdabīgā kompozīcijā savijis savas vīzijas, ārsta darbā gūto pieredzi un interesantos atgadījumus, Parīzes un Romas tā laika sabiedrības vērojumus, kā arī izmantojis fantāziju rosinošus vēsturiskus un sadzīves aprakstus par dievišķīgi skaisto Kapri salu un Sanmikelas kapelu, kuras atjaunošanai nolēmis veltīt daļu sava mūža. Pilna atsauksme šeit.

 Bloga Marii grāmatplaukts atsauksme.

 

 

 

 

 

 

Rimants Ziedonis “Paradoksālā Latvija”

image_thumb19.pngSavā grāmatā ar piesaistošo nosaukumu “Paradoksālā Latvija” klejotājs un Latvijas nostūru izzinātājs Rimants Ziedonis koncentrētos, kolorītos un piemīlīgi pasniegtajos stāstos un sarunās ar vietējiem atklāj, cik Latvija ir unikāla, skaista, bagāta, neparasta un daudzveidīga, tieši tāpat kā Rimanta sastaptie lauku un mazpilsētu ļaudis – ideju ģeneratori, savādnieki, dīvaiņi, kuri neceļ rūpi par negācijām un politisko situāciju, bet prāto, kā paveikt citādāk, kā izdarīt pa savam. Laukos var izdzīvot un ne tikai izdzīvot, bet darboties ar vērienu, kā to dara ungārs Andrašs Fazekašs, kurš te Latvijā apmeties uz dzīvi, selekcionē vīnogu šķirnes, raksta lirisku dzeju, ar dziednieciskām metodēm ārstē cilvēkus un mīl Latviju kā savu dzimto zemi. Pilna atsauksme šeit.

Tā nav melone, tas ir arbūzs, – Andrašs piebilda, kad es, kā man likās, pētīju ķirbi.

 

 

 

Erlings Kagge “Klusums trokšņa laikmetā”

lejupielāde (2).jpgViņš meklēja ilgi, līdz beidzot to atrada. Erlings Kagge ir norvēģu pētnieks, kurš, balstoties uz savu pieredzi, pārdomām un dažādu autoru citātiem, ir veltījis mūsdienu lasītājam vienu no retajām grāmatām, kas runā par klusumu un tā daudzajām izpausmēm. Izbaudīt klusuma mirkļus nozīmē atskaldīt no sevis lieko, ko esam sev apkārt radījuši un kura ielenkumā dzīvojam ikdienā – skaņas, troksni, burzmu, nemitīgas domas un stresu. Man patīk tas, kā autors definē klusumu – arī kā klātesamības sajūtu, atbrīvošanas no tehnoloģiju un mobilo telefonu atkarības, iešanu dabā, ceļošanu, uzmanīgu ieklausīšanos sarunubiedrā, iekšēju līdzsvaru starp pagātni un nākotni, tagadnes izbaudīšanu, prieka sajūtas radīšanu. Šī grāmata ir jāizlasa, lai beidzot noslēgtu pamieru ar sevi un spētu apbalvot sevi ar dārgāko dāvanu, kas pieejama mūsdienu cilvēkam – klusumu. Pilna atsauksme šeit.

 

 

 

 

Ralfs Kokins “Kurzemes vilkaču nostāsti”

66605116Piedāvāju nedaudz pabīties. Tikai pavisam nedaudz, lai dzīve kļūst aizraujošāka. Stāstu krājuma „Kurzemes vilkaču nostāsti” 12 stāstos mācītājs Ralfs Kokins bez gariem spriedelējumiem, ar apdomu, sirsnību un rūpīgu iedziļināšanos noliek lasītāja priekšā rūdītu kurzemnieku vēstījumus par noslēpumainiem notikumiem,  mītisko radību – vilkaču eksistenci un senaizmirsto senču burvības spēku. Mūsu pašu ziņā ir izvēlēties, ticēt vai neticēt tam, ka aiz lasītāja omulīgās siltās istabas sienām tāltālajos mežos Kurzemes pusē tiešām notiek neparastas lietas un mājo mītiski radījumi. Laba, vērtīga lasāmviela, kas, ticu, pamodinās tālo senču balsi, kas kaut kur dziļi mūsos vēl dus.

Iesaku izlasīt Tējtasītes bloga atsauksmi par šo darbu.

Advertisements