Lauku dzīve vasarā

Vasarā bloga ierakstu skaits ir sarucis, tomēr tam ir pamatots iemesls, jo ir taču vasara. Un vasarā es tikpat kā nesēžu pie datora, bet baudu laiku, brīvību un lauku darbus. Kārtoju saimniecību, staigāju basām kājām, dodos sēņot, ieritinos omulīgajā šūpuļtīklā un lasu, lasu, lasu…

 

Šobrīd manā lasāmo grāmatu kaudzē ir divi daiļdarbi, kuri patiešām atbilst šim apzīmējumam:  Patrika Rotfusa vērienīgais fantāzijas lidojums “Vieda vīra bailes” un  mazliet fantastikas apdvestais  Emmi Iterantas darbs “Ūdens atmiņa” – par pasauli tālā nākotnē, kad ūdens ir kļuvis par ierobežotu resursu un tā lietošanu kontrolē militārie spēki. Savukārt “Vieda vīra bailes” ir izcils baudījums, lēni un mierīgi Rotfusa radītā fantāzijas pasaule ievijas lasītāja apziņā, vārdi vilina un apbur, radot iespaidu, ka pati grāmata ir burvestība. Vienīgā nelaime – galvenais varonis Kvouts uz vāka izskatās pēc sievietes un tāpēc gan vīrs, gan draudzene, ieraugot, ko es lasu, uzdeva man vienu un to pašu jautājumu, hmmm. 🙂 Ak vai!

20170816_100204

Vēl es tiekos ar draugiem, tiekos ar jūru, kopā ar mammu konservējam kabačus, vāram melleņu ievārījumu un, kā parasti, salīstam brīvdabas izrādē Krustpils saliņā. 🙂 Ir lietas, kas nemainās.

Runājot par konservēšanu, viens no neparastākajiem atklājumiem šajā vasarā man ir plūmju ievārījums ar tumšo šokolādi (īsts gardums!). Pateicoties mammai, man ir vairākas burciņas, ko uzlūkoju kā lielāko dārgumu savā pagrabā.

20170816_093700

Iesaku pamēģināt. Recepti var atrast vienā no aktuālajiem žurnālu speciālizlaidumiem par ievārījumiem un konservēšanu “Dārzs Burciņā”, bet mūsu gadījumā tā ir mazliet pārveidota.

Vajadzīgās sastāvdaļas:

  • 1,5 kg zilās vai sarkanās lielās plūmes,
  • 1 paciņa marmelādes cukura (300 g),
  • 100 g parastā cukura,
  • 1 citrona sula,
  • 100 g tumšās šokolādes.

Tumšo šokolādi mājas vajadzībām iesaku pirkt Laimas veikalā – par 2,5 kg smagu gabalu samaksāju 18 eiro. Ilgtermiņā tas būt izdevīgāk nekā pirkt pa 100 g tāfelītēm veikalos, jo tāpat zināms, ka šokolāde ilgi nebojājas un noder gan kūkām, desertiem, gan tāpat pagraušanai, kad gribas kādu našķīti.

Vēl mums labi sanāca kabaču salāti, kurus var ēst pie visa – gaļas, kartupeļiem, makaroniem, rīsiem utml. Ja nav kur likt kabačus, šis ir ideāls veids, kā tikt ar tiem galā un neļaut maniakāli pārņemt visu dārzu.

Kabaču salātu sastāvdaļas:

  • 3 kg kabači
  • 800 g tomātu
  • 1 ķiploku galva
  • 0,5 l tomātu mērces
  • 1 glāze eļļas
  • 1 glāze cukura
  • 2 ēdamk. sāls
  • 150 ml 9% galda etiķa

Tālāk nekas sarežģīts – kabačus nomizo, sagriež nelielos gabaliņos un liek katlā, pievieno sagrieztus tomātus, sīpolus, smalki sakapātus ķiplokus, tomātu mērci, sāli, cukuru. Visu to vāra kādas 30 minūtes, beigās pievieno etiķi un liek burkās.

Vasaras festivālu gaisotne arī ir izbaudīta. Summer sound Liepājā izvilka ārā mūsu nevaldāmo dabu, kas ikdienā parasti tiek nobēdzināta dziļi iekšienē. Ivo Fomins bija savā elementā, tāpat kā Bermudu divstūris, kas ar dziesmu tekstiem, iespaidīgajiem skatuves specefektiem (ieskaitot dejotājus) un saistošajām sarunām uzlādēja publiku tā, ka maz neliekas. Šķiet, tas lādiņš vēl kaut kur iekšā ir! Un Dona romantiskās un izjustās dziesmas kā elegants punkts uz “i” noslēdza mūsu pludmales piedzīvojumu.

 

 

Mums ir arī bites un es mācījos mest medu, kamēr man neiedzēla bite un nācās doties uz slimnīcu, lai neiestātos bezsamaņa un šoks. Šo savu epopeju ar bitēm es atklāju tikai pagājušogad un tagad visu dzīvi būs jānēsā līdzi šprice ar zālēm, ko lietot uzreiz pēc dzēliena, citādi būs beigas. Tāpēc no bitēm nāksies atvadīties diemžēl.

Un vēl es dodos pļavās vākt zāļu tējas ziemai un puķes vāzēm. Piparmētra aug kā traka un mazas tējas pakas var noderēt arī kā dāvana.

20170816_095656

Ir dienas, kad paķeru velosipēdu un braucu izpētīt, kurp ved baltie Latvijas lielceļi Salas novadā un blakus novados un ievilkt plaušās īsto vasaras smaržu. Vakarā riteņizbraucieni ir īpaši jauki, kad tuvojas krēslas stunda, gaiss smaržo pēc labības, pļautas zāles, grāvjiem un lauku laimes. Tādos braucienos vienmēr var atklāt ko jaunu, piemēram, fantastiskas saulrieta krāsas virs Sēlijas ainavas vai omulīgus siena ruļļus, kur pakāpties un pafilozofēt. Vakaros vēroju krītošās zvaigznes un domāju par visu. Un protams, lauku darbi dārzā un siltumnīcā. Un gandarījums, nesot uz māju savus tomātus, gurķus, sīpolus un burkānus.

Un vēl es cenšos nopirkt vistas no Latgales zemnieku saimniecības, kuri visai neregulāri dodas izbraukuma tirdzniecībā, bet to ir grūti izdarīt, ja viņi manas aizrunātās vistas ņem un pārdod citiem. Bet būs jau labi. 🙂

Turpinām baudīt vasaru un dzīvot tā, lai pašiem patīk!

Paldies maniem bloga lasītājiem!

 

Advertisements