Kāpēc rakstīt dienasgrāmatu?

IMG_4166-001

Esmu no tiem nedaudz ķertajiem cilvēkiem, kuri vēl 21.gadsimtā par spīti modernajiem gadžetiem un tehnoloģijām raksta dienasgrāmatu.  Īstu dienasgrāmatu rokrakstā. Daru to no 2002.gada, tātad kopā sanāk jau teju piecpadsmit gadu garumā no maniem divdesmit astoņiem. Šādi sarēķinot, šķiet, ka laiks ir paskrējis negaidīti ātri.  Ņemot vērā, ka darbošanās ar savu dienasgrāmatu aizņēmusi lielāko daļu manas dzīves, šeit es aprakstīšu savus novērotos ieguvumus, ko sniedz dienasgrāmatas rakstīšana. Mans mērķis nav par katru cenu pārliecināt ikvienu, ka obligāti jāraksta dienasgrāmata, bet parādīt iespējas, ko sniedz šī nodarbe.  Iespējams, kādam pietiek ar domu sakārtošanu pastaigu laikā vai internetā sociālajos tīklos, tomēr tas nepavisam nav tas pats, kas rakstīt personīgo dienasgrāmatu.

Ja man tagad jāatceras, kas bija stimuls sākt rakstīt savas sajūtas un ikdienu, tad grūti pateikt. Varbūt man vienkārši kāds uzdāvināja skaistu kladi un gribējās to izmantot pēc iespējas lietderīgāk. Sākotnēji dienasgrāmata bija vieta, kur salīmēt uzlīmes no tīņu žurnāliem, pierakstīt dziesmu vārdus, nedaudz parakstīt par vienkāršiem ikdienas notikumiem un piefiksēt gudru cilvēku citātus.

Un nu par ieguvumiem:

  • LAIKS SEV. Rakstot dienasgrāmatu, tu nonāc tiešā saskarē ar sevi un savām sajūtām. Mūsdienu žurnāli un blogi ir pilni ar nu jau kaitinošiem un uzbāzīgiem ieteikumiem veltīt laiku sev, tad nu rakstīšana dienasgrāmatā ir viens no veidiem, kā to darīt. Patiesībā ļoti labs veids, jo ir tiešā veidā saistīts ar personīgajām domām, vēlmēm, sajūtām un fantāzijām, kuras rakstīšanas laikā tiek izvērtētas, piefiksētas un pārdomātas.

  • PRASME IZTEIKTIES. Savu domu un ikdienas rakstiska piefiksēšana attīsta prasmi veidot secīgu stāstījumu, loģiskā veidā sakārtot un noformulēt domas, tādējādi uzlabojot izteikšanās prasmi ikdienā komunicējot ar cilvēkiem vai rakstot vēstules.

  • PERSONĪGAIS PSIHOLOGS. Rakstīšana ir sava veida terapija, bezmaksas psiholoģiskais seanss, tās laikā var piedzīvot jaunas atklāsmes, atšķetināt samezglojušās situācijas, norakstīt no sevis nost negatīvas emocijas, atbrīvot prātu no smagām domām, kā arī izlikt sajūsmu par dzīves skaistumu un labiem notikumiem. Varētu teikt, ka dienasgrāmata ir personīgais psihologs, ir brīži, kad tā man ir palīdzējusi, sniegusi mierinājumu un atvieglojusi smagos pārdomu brīžos.

  • TIKAI PATIESĪBA. Bieži vien visas sajūtas un personīgās domas ir grūti vai pat neiespējami izklāstīt draugiem vai ģimenei, tāpēc to visu var izlikt dienasgrāmatā,  bez cenzūras, bez vainas sajūtas, tomēr nevar noliegt, ka  pastāv iespēja, ka kāds to kādreiz izlasīs. Taču no tā nevajadzētu baidīties.  Tiem, kuri mūs mīl, būtu jāspēj pieņemt mūs tādus, kādi esam. Man dienasgrāmata ir vieta, kur es varu iztirzāt savas attiecības ar citiem, pilnībā, neslēpjot sev patiesību, izteikt savas bailes, sāpes, šaubas, sajūsmu, laimi un skumjas. Vieta, kur esmu es pati.

    IMG_4145-001

  • DZĪVES SPOGULIS. Atšķirībā no gada plānotājiem, kuri pēc gada zaudē aktualitāti, dienasgrāmata ir lieliska vieta, kur saglabāt sev svarīgu informāciju, kas nezaudēs būtiskumu arī pēc gada un ilgāk.  Man kā grāmatu lasītājai ir svarīgi piefiksēt citātus no grāmatām, dienasgrāmatā esmu rakstījusi arī latīņu izteicienus, tāpat arī mācību gaitā izrakstījusi spāņu valodas vārdus, pārrakstījusi horoskopu aprakstus, līmējusi ceļojumu attēlus, rakstījusi kaut kur piefiksētus pareģojumus par turpmāko pasaules attīstības gaitu, slavenu cilvēku izteicienus, gada plānus un idejas, tādējādi pamazām sakrājot un atceroties to, kas konkrētajā dzīves brīdī bijis nozīmīgs. Neliegšu, ka dienas grāmatā esmu rakstījusi gan par mīlestības lietām, gan par patiku pret filmām, seriāliem, gan ikdienas dzīves ainiņas un priecīgus notikumus, arī vēlmes, sapņus, skumīgus brīžus un  sajūtas, atsauksmes par piedzīvotiem lieliskiem mirkļiem kopā ar draugiem, vīru, ģimeni, domubiedriem. Pamazām dienasgrāmata var kļūst par vietu, kur tiek apkopots viss dzīvesceļš.

  • IEKŠĒJĀS IZAUGSMES STĀSTS. Tava dienasgrāmata būs tavas personības attīstības stāsts. Interesanti pamanīt, kā ar gadiem mainās rokraksts. Tāpat piefiksējot dzīves notikumus, iespējams pārskatīt savas ģimenes dzīves un draugu ģimeņu notikumu hroniku, un vēlāk pašķirstot lappuses vienmēr var atcerēties tās dienas emocijas un atsaukt atmiņā sajūtas, kas jau šķiet pabalējušas un gandrīz aizmirstas. Daudzi ieraksti tagad šķiet naivi un neizsakāmi mīlīgi, varbūt reizēm pārdroši un drosmīgi, bet lai vai kā, kaut kādā neatkārtojami burvīgā veidā  redzu, ka tas viss ir bijis vajadzīgs iekšējai izaugsmei un dvēseles attīstībai.  Varbūt tāds arī ir personīgās dienasgrāmatas mērķis – kalpot par tavas pasaules un rakstura spoguli ceļā uz sevis tapšanu par labāku cilvēku.

Nav pareizu vai nepareizu dienasgrāmatas rakstīšanas veidu. Reizēm izlaižu gadu, kad neko nepierakstu, bet atgriežoties atkal pie tās, pārņem sajūta, ka nekas nav nokavēts. Dienasgrāmata lēnām kļūst par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu, bez kuras būtu grūti iztikt.

Un visbeidzot, kad kļūsi slavens, dienasgrāmata būs lielisks izejmateriāls autobiogrāfijas rakstīšanai! 🙂

Kādi ir Tavi dienasgrāmatas rakstīšanas ieradumi?

Foto: no personīgās dienasgrāmatas

IMG_4154-001

Advertisements