Kā īstenot sapni jeb reiz pirms diviem gadiem…

Ne čiku, ne grabu manai virtuālajai dienasgrāmatai un lolotajam blogam novembra sākumā apritējuši divi gadi. Daudz vai maz? Man jau šķiet, ka tas ir daudz, ņemot vērā, ka es vairs nevaru iedomāties, kā būtu, ja man bloga nebūtu vispār. Kaut kā tā vēlme aprakstīt izlasīto un pieredzēto uzradās un nebija noslāpējama, līdz vienu vakaru piesēdos pie datora un uztapināju savu vietu interneta plašumos. Neko baigi necerēju, kā tas viss nākotnē attīstīsies, vienkārši nolēmu sākt un nu šis pasākums ir izvērties par tiešām lielisku laika pavadīšanas veidu un nesis līdz daudz labumu.

Lai nebūtu tikai liriski teksti vien, vajag arī nedaudz sauso statistiku.

Par diviem gadiem tapuši 148 ieraksti. Pamatu pamats, protams, ir atsauksmes par grāmatām, no kurām lasītākais ieraksts, kā par brīnumu, laikam pateicoties skolas obligātajai literatūrai, ir Arčibalda Kronina “Cepurnieka pils” (lieliska grāmata, ko pārlasu vidēji reizi gadā).

Tad vēl šad un tad esmu aprakstījusi filmas un seriālus, ja ir sakrājies uz sirds, ko pateikt, te vislasītākais raksts par seriālu  “Virtuve” jebšu “Kухня, kas man sākumā patika, bet tad sākās īstas hameleonu rotaļas.

Atradumu kategorijā rakstu par saviem atklājumiem – mazo latviešu ražotāju izlolotiem produktiem, izrādēm, pasākumiem, amatnieku darinājumiem utml. – te vislasītākais ieraksts ir par suvenīriem no Latvijas (vispār visa bloga top ieraksts).

Un vēl visam pa vidu ir arī tuvu un tālu ceļojumu krātuvīte – lasītākais raksts Horvātija, 3. daļa, praktiski ieteikumi autoceļotājiem.

Atsevišķa sadaļa veltīta Ziemassvētkiem – mūzikai, filmām, dzejai un brīnišķīgajām sajūtām, kas man saistās ar šiem svētkiem. Protams, ka tēma ir aktuāla apmēram vienu mēnesi gadā, bet savai sirdslietai nevaru neatvēlēt veselu sadaļu.

Viskomentētākais bloga ieraksts ir par Kasandras Klēras The Mortal Instruments sērijas ceturto grāmatu  “City of Fallen Angels”, ko es aprakstīju tikai sava entuziasma vadīta, tomēr interese par šo sēriju izrādījās ievērojama.

 Visvairāk blogu atrod izmantojot meklētājprogrammas, tad seko vienmēr uzticīgā Facebook komūna, Twitter ļaudis (ir tikai aptuveni minējumi, no kurienes viņi nāk, jo nav man Twitter konta un nebūs arī), WordPress blogeri, izdevniecības Baibabooks mājaslapa un http://www.nekur.lv lapa.

Man ir liels prieks par 47 oficiālajiem sekotājiem un visiem tiem, kuri atrod manis rakstītajā kādu noderīgu ieteikumu un kuriem mana pieredze palīdz uzzināt ko jaunu. Katrs skatījums, komentārs un like man pierāda, ka tas, ko daru, ir lietderīgi un tāpēc vēl jo vērtīgāk man pašai!

Jāizsaka liela pateicība arī izdevniecībām, ar kurām pēdējā gada laikā ir izveidojusies lieliska sadarbība  – Zvaigzne ABC, BaibaBooks un Prometejs (vairāk arī nepavilktu, ja gribu vēl arī ēst, gulēt un laiku pa laikam aiziet uz darbu).

Kā arī lielum lielais virtuālais paldies visiem regulārajiem bloga  apmeklētājiem un komentētājiem, īpaši Marii, Poseidonam, Annfelise, Austrai, Mēnesmeitēnam, Dainim.

Tā nu Oskara ceremonijas pateicības runa būtu  galā, iesāktais rakstīšanas darbs jāturpina pilnā sparā, kaut gan nē, blogs jau nav darbs. Tā ir atpūta. Pie tam viena no labākajām pasaulē 🙂

Advertisements