Atlantīda, kāda tā ir

300x0_atlantida_978-99340-0-5353-5

Jāsaka, ka izvēloties lasīt šo grāmatu, es gaidīju pavisam ko citu. Tā kā mani ārkārtīgi fascinē senas leģendas un izbijušas civilizācijas, pēc iepazīšanās ar darba nosaukumu un aprakstu, nospriedu, ka lasīšu visiem labi zināmās Atlantīdas civilizācijas pārstāstu caur autora prizmu, iespējams, kādus jaunus atklājumus saistībā ar atlantu dzīvi un traģisko bojāeju. Tomēr jau pašķirstot lappuses, izrādījās, ka stāsts jeb poēma, jeb mīts ir uzmeistarots īsu rindkopu veidā, sadalīts vairākos it kā nedaudz savstarpēji saistītos gabaliņos, un katrā no tiem lasītājs iepazīstas ar dažādiem tēliem – tēliem, kuru dzīvēm nemanot pieskaras traģiskums un lēna bojāeja līdzīgi kā Atlantīdas gadījumā, kuri ir iekļuvuši plaisā starp realitāti un leģendu. Īstenībā pats grāmatas nosaukums jau pasaka, kāpēc manas cerības izrādījās nepiepildītas – Egīla Ventera darbs ir nevis par to, kāda Atlantīda bija, bet kāda tā IR. Gāmatā vairāk akcentēts filozofiskais un simboliskais skatījums. Bet! Neskatoties uz sākotnējo vilšanos, lasīšanas gaitā atzīmēju vairāk domugraudu un citātu nekā no pēdējām divdesmit izlasītajām grāmatām kopā, kas pierāda to, ka ir grāmatas, kuras nonāk pie mums īstajā laikā un vietā, sniedzot apstiprinājumu vairākiem pēdējā laika notikumiem un pārdomām.

Vaskars ir Atlantīdas valdnieka dēls (vismaz no viņa skatpunkta), viņa stāstā sakausējas Atlantīdas pasaule un mūsdienu dzīve. Nevēlēdamies uzņemties nīstos valdnieka (jeb savas izvēlētās dzīves uzliktos) pienākumus, Vaskars meklē atbildes  un klusībā gaida traģisko katastrofu, kas lēnām tuvojas.

Zero – dzīvē nav sasniedzis to, ko cerējis, līdz ar to viņa mūžs ir sāpju un vilšanās pilns, tomēr arī Zero iemanto sava veida dzīves piepildījumu pēdējā mūža stundā. Aizkustinošs un pārdomas rosinošs vēstījums, kurš būtu pārlasāms vēlreiz labākai izpratnei.

Amaru – savās iedomās viņš ir Atlantīdas princis, sapinies pats sava rakstura līkločos, neizprotams un nesakārtots, mētājas galējībās un tad vienā brīdī lasītājam top skaidrs viņa dzīvesstāsts.

Grāmata pārdomu mirkļiem, tiem, kam patīk literatūra, kurā nākas meklēt un saskatīt dziļāku jēgu un simboliku, tiem, kuri vēlas atrast to, kas atsevišķos dzīves brīžos sasaucas ar viņu pašu meklējumiem. Ieteicams lasīt brīžos, kad šķiet, pasaulei no jauna jāpiešķir zināma jēga.

Uzrunājoši citāti:

Cilvēki cits  citu hopnotizē. Apzināties to var, vienīgi pārejot no vienas hipnozes citā. Ikdienā to neievēro, tāpat kā nejūt Zemes griešanos ar savu asi.

Ikvienai upei nav tikai divi krasti. Ir vēl viens, kas ir liels kā okeāns, tomēr tam nav un nevar būt malas. Tas ir tavs krasts.

Mīli, un tu būsi brīvs.

Tieši nenozīmīgi acumirkļi piepilda mūsu dzīvi ar mūžību.

Ir cilvēki, kas iedarbojas uz tevi kā magnēts; tu vēlies viņiem līdzināties, tuvoties, iegūt viņu cieņu, draudzību un uzticību; bet turpat līdzās ir ļaudis, kas nekad nebūs tavi draugi.

Cilvēkā nevar ieviest tādas domas, kādu nav viņā pašā. Parasti cilvēkā visas domas ir kā degviela. Bet šī degviela bieži vien iedegas tikai tad, ja to skar liesma no ārpuses, kuru iešķiļ cits cilvēks.

Izdevniecība: Zvaigzne ABC

Advertisements