Izsāpēti mīlestības mirkļi: Dace Rukšāne „Mīlasstāsti”

300x0_milasstasti

Ar Daces Rukšānes daiļradi līdz šim nebiju īpaši iepazinusies, un līdz ar to autores jaunākais darbs, izdevniecības “Zvaigzne ABC” izdotais stāstu krājums ar it kā vienkāršo nosaukumu „Mīlasstāsti” ir mana pirmā pieredze ar Rukšānes rakstības stilu.

Grāmatu veido deviņi īsi stāsti, kuru galvenās varones ir sievietes – dažāda vecuma, dažādas nodarbošanās un ar atšķirīgiem dzīvesstāstiem. Mazas epizodes no viņu likteņiem, izsāpēti mirkļi, kas vijas ap centrālo tēmu – mīlestību. Bet ne jau salkano un banālo mīlestību, šajā krājumā tādas nav, šeit mīlestība ir reizēm klusa, brīžiem neatbildēta, nesaprasta, nenovērtēta, un gadās, ka dzeļ nevis pati mīlestība, bet skaudrais liktenis, savērpjot Rukšānes aprakstīto sieviešu stāstus neparedzamos un lasītājam lidz stāsta pēdējam teikumam neizprotamos, tik tikko nojaušamos līkločos. Ļoti labi ir tas, ka Rukšānes aprakstītās sievietes nav niecības un vīriešu spēļmantiņas, viņas mīl arī sevi, spēj pastāvēt par sevi un nepakļaujas apstākļiem, kuros netiek piepildītas viņu alkas pēc patiesības, uzmanības un jā, īstas, dziļas mīlestības sajūtas.

Jau ar pašu pirmo stāstu „Suns” krājums mani aizrāva. Prasmīgi savērpjot vārdu virknes, autorei piemīt apbrīnojams talants stāstu pasniegt tā, ka septiņu lapu garumā lasītājs paspēj pēc kārtas nomainīt trīs gala iznākuma variantus un, vienalga, neviens no tiem nav īstais.

Otrs mans favorītstāsts ir „Slow food” – par jaunu pāri, kuri aizbrauc baudīt lauku mieru un klusumu vientulīgā, bet izsmalcinātā Latvijas lauku muižā. Tā kā man pašai tīk tādas vietas, tad sevišķi niansēti izjutu varoņu neparastos notikumus. Šī stāsts paņēma ar savu spocīgo un drebuļus uzdzenošo noskaņu un satraucošo atrisinājumu. Nebraukšu uz ļoti vientuļām lauku muižām… 🙂

Atmiņā paliks arī stāsts „Skrējiens”, kuru īstenībā es nevaru pat sižetiski aprakstīt, jo pārstāstot notikumus, nav iespējams ietvert to dziļi smeldzīgo sajūtu, ko sniedz stāsts. Pietiks, ja pateikšu, ka tas ir par sievieti ar neparastu raksturu, kura liedzas pieņemt dzīves uzspiesto skaudro patiesību. Un skrējiens turpinās, tikai nav zināms, kur. Pēc stāsta izlasīšanas, manuprāt, katrs varēs izdomāt pats savu domu saistībā ar aprakstītajiem notikumiem.

Visi stāsti lieliski saskan ar rudens un ziemas vakaros uzburtu noskaņu un tie, protams, būs kā radīti tiem, kas zina, ko nozīmē mīlestība un to, cik daudzveidīga, sāpīga, skaista un liktenīga tā mēdz būt. Brīdinu, ka pēc dažu stāstu izlasīšanas dvēselē ieguls sāpe, smeldzoša kā aizturēta asara, bet tas nekas, jo ir labi apzināties, ka kāds vēl bez tevis paša spēj aizskart dvēseles dziļumus.

Izdevniecība: “Zvaigzne ABC”

Advertisements