Iesākts, bet nepabeigts

Tas gan notiek reti, bet gadās, ka ar cerībām iesākta grāmata nespēj saistīt interesi un pēc  dažām izlasītām lappusēm paliek guļam plauktā. Domāju, ka galu galā tas nav nekas traģisks, jo grāmatu ir tūkstošiem, bet laika – tik, cik ir, un tas javelta tai lasāmvielai, kas patīk, bez sirdsapziņas pārmetumiem pametot darbus, kuri šķiet garlaicīgi, netīkami, nepiemēroti attiecīgajam vecumam utml. Šobrīd man prātā nāk pieci darbi, kuri tikuši pamesti neizlasīti.

Stendāls „Sarkanais un melnais” – pasen atpakaļ klasikas slāpēs ķēros pie Stendāla, bet vai nu mans prāts vēl bija jauns un nespēja panest tādu rakstības stilu vai arī vienkārši Stendāls nav mans autors.  Ārkārtīgi kaitināja tas, ka galvenais varonis  ir tāds nožēlojams radījums, kuru ik pa laikam kāds piekauj vai apvaino, līdz ar to netīkams šķita gan viņš, gan tā laika sabiedrības apraksti.

21342e3e3a51f2c5124ae99c04dd4949

Elizabeth Gaskell „North and South” – BBC miniseriāls pēc šī darba motīviem man ārkārtīgi patika (apraksts šeit), taču romāna lasīšana izvērtās ļoti mokoša un lēna, kaut parasti iemīļotās ekranizācijas un tām atbilstošie romāni ir vienlīdz lieliski, varbūt katrs savā veidā, bet tomēr.

north-and-south

Šarlote Linka „Vētru laiks”- Linkas psiholoģiskie trilleri man ļoti iet pie sirds, un vasaras skurbumā gribēju iepriecināt sevi ar  Zvaigzne ABC izdoto jaunāko Linkas triloģijas pirmo grāmatu – dzimtas sāgu, taču lasot nepameta sajūta, ka abi galvenie romāna tēli – egoistiskā, straujā Felicija un ciniskais avantūrists Alekss Lombards ir pārāk līdzīgi “Vējiem līdzi” varoņiem, turklāt aprakstītas tās pašas situācijas, kas slavas apvītajā Mičelas darbā – karš, saimes izjukšana, galvenās varones apmātība ar vīrieti (Ešlija Vilksa variants), bet precības ar citu (Reta Batlera variants). vārdu sakot, nav vēlmes lasīt otrreiz uzsildītu “Vējiem līdzi”.

300x0_cover (1)

M.Petrosjana „Nams, kurā” – dzirdētās pozitīvās atsauksmes lika man iegādāties šo grāmatu, taču laikam biju gaidījusi ko citādāku – tēli šķita pārāk dīvaini, nesimpātiski,  lai izraisītu līdzpārdzīvojumu, vide – drūma un nemīlīga, kopskats – neizprotams un pelēcīgs.

Nams, kuraa.._1.vaks.indd

R.S. Šarma „Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari” –  vēlmē uzpucēt dzīves sajūtu un paraudzīties uz apkārtnotiekošo ar filozofisku skatījumu (lasi – ar pašpalīdzības grāmatu salasījušos cilvēka kaitinoši vizzinīgo skatienu) 🙂     pavisam nesen paņēmu palasīt savulaik populāro “Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari”, bet grūti pūšot, liku malā, jo teorija ir tāda pati kā neskaitāmās citās n-tajās pašpalīdzības grāmatās, ar kurām pilnas grāmatnīcas. Un nepārliecina arī autora skatījuma pasniegšanas veids – pārāk teatrāls un uzmanību nepiesaistošs. Ja tā ir pirmā lasītā šāda veida grāmata – var gadīties, ka aiziet, bet ne manā gadījumā.

17667975

Un kuras grāmatas Tev nav izdevies pabeigt?

Advertisements