Jo dziļāk mežā…

Into_the_Woods-763837529-largePasaku ekranizācijas nav nekāds jaunums, tomēr 2014,gada režisora Roba Māršala (Čikāga, Karību jūras pirātu 4.daļa) filma “Jo dziļāk mežā…” (Into the woods) no pārējām pēdējā laikā tapušajām mēģina atšķirties ar to, ka tā ir mūzikls un vienlaicīgi apvieno sevī vairāku visiem pazīstamu pasaku motīvus un to varoņus. Parasti mūzikli nav tas filmu žanrs, ko skatos, bet pasakas man ļoti iet pie sirds, tādēļ nolēmu dot filmai iespēju.

Stāstā katrs par sevi un dažbrīd kopā darbojas piecu dažādu pasaku tēli – maza, zaglīga Sarkangalvīte, ļaunais ēdelīgais vilks (Džonijs Deps), Salātlapiņa ar garo bizi, kura iespundēta nepieejamā tornī, ir Pelnrušķīte (Anna Kendrika, Krēsla), kurai, kā jau ierasts, ir divas nejaukas pusmāsas un vēl nejaukāka pamāte, ir puika vārdā Džeks, kurš tiek pie brīnumpupām un milžiem. Šos visus dažādos pasaku tēlus kopā saista bezbērnu maiznieku pāris, kuriem kaimiņos dzīvo ļaunā ragana (Merila Strīpa). Stāsta sākumā ragana ierodas pie jaukā maiznieku pāra un paziņo, ka uzlikusi lāstu maiznieka sievai – viņai nevarēs būt bērni, ja vien abi nesagādās raganai četras lietas – baltu govi, zelta kurpīti, sarkanu apmetni un matu pīni. Katra no šīm četrām lietām pieder kādam no pārējiem pasaku varoņiem un maizniekam ar sievu nekas cits neatliek kā doties drūmajā, draudīgajā mežā un par visām varītēm iegūt visas četras lietas, lai noņemtu raganas lāstu.

3742_0529541_b

Merila Strīpa ļaunas raganas tēlā

Dabiski, ka šādā veidā savijot tik daudzu pasaku motīvus, darbība tiek stipri sadrumstalota, ne pie viena tēla skatītājs nedabū pakavēties ilgāk un iepazīt to tik labi, lai justu līdzi. Merila Strīpa ir lieliska raganas lomā, domāju, ka bez viņas līdzdalības filmai būtu daudz, daudz mazāki ienākumi. Džonijs Deps gan ir diezgan garlaicīgs vilka tēlā un tā kā viņa varonis darbojas vien īsu laiciņu, Deps nepaspēj īsti izpausties. Vārdu sakot, mans mīļākais filmas tēls bija mežs – īsts, nedaudz šerminošs, vizuāli iespaidīgs pasaku mežs.

3742_0534721_b

Džonijs Deps vilka lomā

Vairāki tradicionālie pasaku notikumi ir pārveidoti, visticamāk, tādēļ, lai atšķirtos no klasiskā pasaku varianta un tādējādi piesaistītu skatītāju uzmanību ar kaut ko jaunu. Šīs filmas Pelnrušķīte itin nemaz nav sajūsmā par princi (un es pilnīgi viņu saprotu, tik truls un ar sevi pārņemts princis sen filmās nav manīts), princis savukārt nekavē laiku tikai ar Pelnrušķīti, bet labprāt meklē jaunus romantiskus piedzīvojumus, Sarkangalvīte nav mīļa meitenīte, bet gan zaglīga pusaudze un abas ar vecmāmiņu no ļaunā vilka ādas pašuj Sarkangalvītei jaunu apmetni, kad vecais atdots maizniekam (!).

Ļoti laba un komiska bija filmas aina, kad pēc visām nepatikšanām satikušies Sarkangalvīte, maiznieks, Ragana, Džeks un Pelrušķīte un visi mēģina noskaidrot, kurš tad ir pie vainas tam, ka nejauši iesējusies viena no Džeka brīnumpupām un pa to nokāpis milzis, kurš klejo pa mežu, sēdams savā ceļā mērenu haosu un alkdams atriebības.

Into the Woods Film

Kadrs no filmas “Into the woods”

Savukārt viena no ainām, kas mani zināmā mērā šokēja ar savu teatrālumu un idiotiskumu, bija abu prinču  dziedāšana duetā mežā pie ūdenskrituma, raujot vaļā kreklu krūtežas un pilnā balsī dziedot “Agony!” Tas bija moments, kad filma kļuva par nenopietnu farsu un vēl ilgi nespēju noticēt, ka kādam no filmas veidotājiem prātā bija dzimis šāds abu personāžu izpildījums.

Into the woods ir nenopietna, viegla, izklaidējoša filma ar pāris skanīgām dziesmām, iepinot dažus klasiskus pasaku motīvus, ar netradicionālām beigām un pāris nesliktiem vizuāliem efektiem. Ja no šīs filmas negaida neko lielu un ievērojamu, tad ir OK.

Advertisements