Ko Facebook ir izdarījis ar mūsu dzīvi: Deivids Kērkpatriks “FACEBOOK EFEKTS”

300x0_coverIedomājamies situāciju 21.gadsimta sākumā, apmēram pirms 10 gadiem. Kādam Amerikas uzņēmumam, kas ražo urbjus, ir jāīsteno reklāmas kampaņa. Ko dara uzņēmums?

Reālākais variants – uzņēmums noalgo reklāmas aģentūru, kas, piemēram, izgatavo 5000 brošūras vai reklāmas prospektus un tie tiek izdalīti kādas Amerikas piepilsētas privātmāju  iemītnieku pastkastītēs. No 5000 iedzīvotājiem, kas saņēmuši brošūras, reklamēto instrumentu nopērk 100 cilvēki.

Ideālais variants – uzņēmums paredz, ka viņu ražoto urbju mērķauditorija ir vīrieši, vecumā no 25- 45 gadi, kuriem pieder sava privātmāja, kuri strādā celtniecībā, sniedz namdara pakalpojumus vai kuru hobiju vidū ir kokapstrāde. Uzņēmums savu piedāvājumu nosūta tikai šai iedzīvotāju grupai, līdz ar to atdeve ir krietni lielāka un reklāmas izdevumi mazāki. Jautājums – kādā veidā uzņēmums bez ilgstošas, laikietilpīgas priekšizpētes var nosūtīt savu piedāvājumu tieši konkrētai mērķa grupai? Atbilde slēpjas FACEBOOK.

Deivida Kērkpatrika grāmata “Facebook efekts” ir lieliska lasāmviela gan tehnomīļiem, gan uzņēmējdarbības literatūras piekritējiem, gan sociālā tīkla FACEBOOK lietotājiem, gan vienkārši visiem tiem, kas vēlas mazliet pavērt priekškaru vienam no ietekmīgākajiem pasaules uzņēmumiem un tā attīstības vēsturei. Grāmatā ir minēta arī Latvija – pie 10 valstīm, kurās 2010.gadā visstraujāk audzis FAcebook lietotāju skaits.

Mūsdienās vairs nav šaubu, ka FACEBOOK ir viens no tiem uzņēmumiem, kas visvairāk ietekmējis interneta vides un sociālo tīklu attīstību, padarot pasauli tādu, kādu to pazīstam šodien. FACEBOOK iesākās kā universitātes studentu sava veida socializēšanās vietne thefacebook. Ilgu laiku tajā varēja reģistrēties tikai universitāšu un koledžu studenti, izmantojot savas augstskolas piešķirtās e-pasta adreses. Jau no paša sākuma kopmītņu biedru Marka Cukerberga, Dastina Moskovica, Krisa Hjūza un Eduardo Saverina uzņēmums attīstījās straujiem soļiem. Vien 20 mēnešus veco uzņēmumu jau bija iespējams pārdot par 1 miljardu ASV dolāru!

Marks Cukerbergs, viens no Facebook dibinātājiem

Marks Cukerbergs, viens no Facebook dibinātājiem

Kā jebkura parādība, arī FACEBOOK  ir koks ar diviem galiem. No vienas puses, tas kalpo kā lielisks un pat unikāls instruments cilvēku savstarpējo komunikācijas saišu veidošanai, informācijas izplatībai zibensātrumā interneta vidē, tas var kalpot kā lielisks atbalsta instruments  sabiedrības pašorganizācijai, uzņēmējdarbībai, nevalstisko organizāciju un neformālo grupu darbībai utml., taču ir arī otra medaļas puse – milzīgais informācijas apjoms, kas valda visapkārt internetā, Facebook vietnē neizgaist un lai kā arī gribētos ticēt, nesakoncentrējas tikai tajās informācijas vienībās, kuras mums gribētos lasīt vai par kurām uzzināt.

FACEBOOK radītāju sākotnējā iecere bija izveidot vietni, kas padarītu pasauli atvērtāku, tuvinātu cilvēkus, atvieglotu lietotājiem komunikāciju vienam ar otru un ļautu sekot līdzi tikai tai informācijai, kuru tu vēlies zināt attiecībā uz saviem draugiem, paziņām, saviem iecienītākajiem restorāniem, veikaliem, ziņu portāliem, tomēr joprojām  netiekam vaļā no milzīga daudzuma liekas informācijas, ar kuru dalās mūsu draugi un paziņas un jebkuri, kuru profiliem sekojam. Jau sen neizskatu Facebook jaunumu sadaļu līdz galam, jo visam kaut cik derīgajam pa vidu ir lērums video ar kaķēniem un kucēniem, kas spēlējas ar bēbjiem, gudri aforismi uz saulrietu fona, smieklīgi teksti, uzaicinājumi uz spēlēm utml. paziņojumi, kuru kaut vai tikai pāršķiršana tērē milzum daudz laika.

Facebook lietotāju skaita dinamika, 2004-2012

Facebook lietotāju skaita dinamika, 2004-2012

Vēl viens pārdomu vērts jautājums ir par cilvēku tieksmi arvien vairāk laika pavadīt internetā, bieži vien bezjēdzīgi nositot laiku triviālās nodarbēs, ko jāatzīst, popularizē arī FACEBOOK. Nav noslēpums, ka FACEBOOK pelna miljardus ar reklāmām, ko ievieto lietotāju profilos. Lielākais trumpis, ar ko FACEBOOK pārliecina reklāmdevējus par savu vērienīgumu, ir lietotāju skaits (šobrīd ap miljardu!) un viena lietotāja vidēji pavadītais laiks FACEBOOK vietnē, ko uzņēmums visādiem līdzekļiem par varītēm cenšas palielināt, ieviešot papildus izklaides iespējas (piemēram, Pokeru, slaveno Fermas spēli u.c.)

Lai arī Cukerbergs nekad nav pieļāvis uzlecošo reklāmu ievazāšanu FACEBOOK vietnē un vienmēr īpaši regulējis reklāmu laukumu neuzbāzību, manā izpratnē lietotāju profilos norādītās informācijas izmantošana reklāmas mērķiem izdalot reklāmdevēju mērķa grupas, visai līdzinās manipulācijai ar lietotāju sniegto informāciju. Ir kā kas tur slikts. ja tavā sociālajā profilā parādās reklāma, kas paredzēta tieši tev?! Tomēr jāatgādina, ka cilvēki, sociālajā tīklā brīvi izvietojot informāciju par sevi, saviem vaļaspriekiem, attiecībām utt., neapzinās, ka ļauj ar sevi manipulēt un kādam tas ir vairāk nekā izdevīgi. Reklāmas devēji priekā berzē rokas, jo FACEBOOK tieši šai kategorijai sniedz neierobežotas, nekad iepriekš nepieredzētas iespējas izplatīt reklāmas tieši atbilstošai mērķa grupai, protams, par attiecīgu samaksu. FACEBOOK uzglabā milzīgu lietotāju datu apjomu, pēc visdažādākajiem parametriem ir iespējams atlasīt cilvēkus, kuru profilos rādīt konkrēta reklāmdevēja reklāmas. Piemēram, autiņbiksīšu reklāmas var parādīt atlasot konkrētā apgabalā dzīvojošas precētas sievietes vecumā no 25 – 35 gadiem, kuras savā profilā ievietojušas savu mazuļu bildes un kuras dzīvo 10 km no veikala, kurā paredzētas atlaides tieši šīm autiņbiksītēm. Varētu teikt, ka FACEBOOK ir patēriņa kultūras stūrakmens, reklāmdevēju paradīze, milzīga vairāk kā miljarda pasaules iedzīvotāju datu krātuve. Un te parādās jautājums par privātumu un datu aizsardzību. Jāatzīst, ka darbojoties internetā, par privātumu var aizmirst. Saprotams, Facebook, kā jebkurā sociālo tīklu vietnē, pastāv privātuma nosacījumi, taču man nav ilūziju, ka visi dati, ko esmu jebkad vietojusi internetā, ne tikai Facebook, ir pieejami katram, kam ir saprašana, kā apiet  drošības sistēmas, ja tādas vispār eksistē.

Varētu teikt, ka Facebook slavas un varenības augstumos ir pacēlis lietotājs. Ar savu ego un ar savu vēlmi būt kaut kam, būt piederīgam. Sociālie tīkli satuvina pasauli, taču vienlaikus padara to daudz atklātāku un vieglāk manipulējamu. Mūsdienu globalizācijas laikmetā pats varenākais ierocis ir informācija. Tie, kuru rokās mēs nododam savu informāciju, lai cik nenozīmīga mums tā liktos, var izvirzīt savus nosacījumus, pat ja mēs par tiem nenojaušam.

Iesaku izlasīt gan šo grāmatu, gan Valtera Aizaksona Stīva Džobsa biogrāfiju, par ko jau esmu rakstījusi – šeit. Šāda veida literatūra paver lasītājiem plašāku redzējumu uz to, ko uztveram kā pašsaprotamu un ļauj kritiski novērtēt savu vietu mūsdienu globalizācijas, patēriņa kultūras un informācijas laikmetā.

Advertisements