Visskaistākie Ziemassvētku dzejoļi

christmas-card-writing

Gatavojoties Ziemassvētkiem, ir brīži, kad vislielākās grūtības sagādā atrast piemērotas dzejas rindas apsveikumu kartītēm. Lai arī internetā ir dzejoļu un pantiņu pārpilnība, lielākā daļa no tiem ir nesaistoši, neinteresanti, neveikli, redzēti jau simtiem reižu vai ļaunākajā gadījumā – idiotiski. Parasti paiet milzum daudz laika, kamēr izburos cauri reti nejēdzīgiem pantiem no sērijas “Salatētim četri vaigi/Divi maigi,divi baigi” līdz beigās atrodu kādu noderīgu dzejoli. Šeit apkopoju laika gaitā savāktos Ziemassvētku dzejoļus, kas man pašai šķiet skaisti, saturīgi, jēgpilni un ļoti piemēroti apsveikumu rakstīšanai. Ceru, ka kādam mans izveidotais apkopojums ietaupīs laiku un palīdzēs bez stresa un ilgiem meklējumiem atrast savu ideālo dzejoli Ziemassvētku apsveikumiem. 

***

Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes! No sevis, no tā, kas sevī. Un, kad uzmirdzēs raķešu gaisma un laukumos – egles, pasaules mirdzums televizorā žilbinās acis, tad ziniet un apzinieties, ka tie ir tikai mazi ārēji atspīdumi no tās nebeidzami milzīgās gaismas, kas mūsos jau ir, mūsos pašos no sākumu sākumiem.

/Imants Ziedonis/

***

Tik balts un kluss – tie gaidot aiztur elpu,
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

/Valda Mora/

***

Pirms iededz sveci egles zarā,
dedz svētku liesmu sirdī savā,
ar piedošanu, sapratni,
ar mīlestības dzirksteli
un tici – tas ir Tavā varā
nest gaismu, kā to sveces dara…
/S.Vasiļevska/

***

Drīz…

Drīz pēdējā Adventes
svecīte izdegs
un eņģeļu godībā
svētvakars nāks,
lai pielūgsmē klusā
sirds atvērtos Gaismai,
un dvēselē atplauktu
Ziemassvētku nakts!

/Ināra Seņkāne/

***

Sniegpārsla krita, izkusa, kusa,
Kā skūpsts, kā rasas lāse uz lūpām.
Kā asara dzidra, kā netverams sapnis,
Kuru es mīlot sūtīju tev.

Sniegpārsla krita, iekrita matos,
Kā dimants, kā slīpēta briljanta dzirksts,
Kā dūjas spalva, kā netverams sapnis,
Kuru es mīlot sūtīju tev.

Sniegpārsla krita, izkusa sirdī,
Kā maiguma glāsts, kā vēja čuksts,
Kā pieskāriens viegls dvēselei tavai,
Kuru es mīlot sūtīju tev.

Es neesmu burvis, varbūt tev likās,
Sniegpārslā mīlestību aizsūtot tev.
Visu, ko spēju, varēju, devu,
Jo tevis noburts biju es pats.
/Egils Dambis/

***

Ziemassvētku vēsts

Sniegs sabira eglēs,
un smaržoja sveces
kā baznīcas vīraks,
kad svētvakars nāk.

Dievs pieskārās zemei
ar dzīvības elpu,
un debesu torņos
skanēja Ziemassvētku vēsts.

/Ināra Seņkāne/

36508_1950s_Vintage_mod_christmas_cards***

Ieskaties… kā mēnesgaismā sasmaidās zvaigznes,
kā vientuļā naktī sniegotie klajumi mirdz.
Ieklausies… kā meža gariņš sniega vizuļus sijā,
kā debesu dzīlēs mūžīgi dun Tava sirds.

Pasmaidi… par pasaules priekiem un niekiem
par blēdīgām acīm, kas zibina pusnakts sejā.
Mana pasaule… tā atveras Tevī,
Tu esi tas, ko Ziemsvētkos lūdz mana sirds.

/Māra Bitāne/

***

Vienu vakaru gadā
sapņi klejo kā
vientuļas sniegpārslas.
Mūžība atnāk
un pieskaras sirdij
un Tu kļūsti par gaismu
neizdzēšamu…

/Māra Bitāne/

***

Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts lai it viss, ko dzīvē šai dari.

***

Noliksim bēdu zem egles zariem.
Aizdegsim sveces, lai mieru sirds rod.
Lūgsim no egles sev zaļo spēku,
Paņemsim spēku, ko svētvakars dod!

/Vēsma Kokle-Līviņa/

***

Nevēlos pamosties, garām slīd sapnis,
Sniegpārslām līdzi baltajā sniegā.
Sapnis par tevi, kopā ar tevi,
Pēc kuras sirds mana ilgojas, sauc.

Nevēlos pamosties, pazaudēt sapni,
Sniegpārslām līdzi uz lūpām kas kūst.
Sapnis par tevi, kopā ar tevi,
Kura man nozīmē tik ļoti daudz.

Nevēlos pamosties, nevēlos aizmigt,
Sniegpārslu virpulī ieraugot tevi.
Sapni par tevi, kopā ar tevi,
Kupenās baltās dejot kas sauc.

Nevēlos pamosties, palikt vēl sapnī,
Baltajā vīzijā sniegpārslām līdzi.
Sapnī par tevi, kopā ar tevi,
Kaut man kupenās jāpazūd būs.
/Egils Dambis/

***

Baltiem vārdiem baltā pasaulē,

Baltiem sapņiem savā sirdī vietu sameklē,

Neļauj tumsai ceļam pāri krist,

Ja pār melnu upi jāiet brist.

Tālu augšā saule gaismu krāj,

Balti sniegi rudens pelnus klāj un neapklāj,

Tad, kad naktīs zvaigznes zemē krīt,

Paņem vienu sirdi sasildīt.

/Armīns Ronis/

***

Kad zaļā egle sveču liesmās,
kā brīnums silti ziedēt sāk,
caur kluso nakti, svēto nakti
šurp bērnu dienas ciemos nāk,
un kādas mīļas, gaišas trīsas
ir dziļi sevī jāizjūt.
Sirds, visas nastas nolikusi,
grib laimīga un laba kļūt!

/A.Ķirškalne/

***

Šai baltajā klusumā – brīdi stāt,
Pavērties zvaigznēs un padomāt.
Šai baltajā klusumā iespējams viss,
Kas vēl nav bijis un noticis..

***

Ļauj gaismas straumei,
sirdij tecēt cauri, –
tam brīnumam, ko
Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto
vārdu auras,
Lai atkal sasilst
mūsu dvēseles!

/K.Apškrūma/

snowmen-merry-christmas-puter-desktop-pictures-images-402788

***

Noslēp skumjas aiz eņģeļa spārna,
Kurš pār zemi sniegpārslas klāj,
Ļauj, lai straujais negaisa ritums
Baltajā putenī virpuļot stāj.

Atstāj pagātnē zibeņu blāzmas,
Melnos mākoņus saulstaros kar,
Lai kā svecīte eglītes zarā
Tava dvēsele atmirdzēt var.

Jautriem soļiem pār augstajiem kalniem
Svētku rūķītis ciemoties nāk,
Prieku, laimi un cerības gaišas
Zemei un debesīm dāvināt sāk.

Iemirdzas zilā debesu sega,
Spožas zvaigznes tur iededzis kāds,
Mēness gaismā vizuļo pļavas,
Paliek krustcelēs nepateikts vārds…

Klusēsim skaļāk, lai dvēseles runā,
Šajos svētkos tik daudz tām ko teikt,
Sniegotās rožlapas uzziedēs rūtīs,
Ziemsvētku brīnums nāks pasauli sveikt!

/A.Līcīte/

***

Pasaulīt mīļā, samīļo mani,
Apskauj ar baltiem eņģeļa spārniem.
Dievišķo gaismu pārlej pār mani,
Lai beidzot sirdī iestātos miers.

Pasaulīt mīļā, samīļo sevi,
Apskauj ar baltiem eņģeļa spārniem.
Dievišķo gaismu pārlej pār sevi,
Lai tevī pašā iestātos miers.

Pasaulīt mīļā, samīļo katru,
Apskauj ar baltiem eņģeļa spārniem.
Dievišķo gaismu pārlej pār visiem,
Kuriem savā zemē nav miers.

Pasaulīt mīļā, samīļo mani,
Spēku dod gaismu pasaulē nest.
Pacel uz baltiem eņģeļa spārniem,
Dievišķo svētību pār visiem lej.
/Egils Dambis/

***

 

Smaržīga egles skuja
Duras Latvijas delnā –
Ziemassvētki.

Mirdzošais kamanu ceļš,
Atvērtas dievnamu durvis –
Ziemassvētki.

Tāla lauku sēta,
Maza guntiņa logos –
Ziemassvētki.

Kūpoša zirņu bļoda
Un maza lūgšanu grāmata –
Ziemassvētki.

Cimdu pāris ar auseklīti,
Un vēlējums: „Esiet laimīgi!” –
Ziemassvētki.

/M.Briede/

***

Šai svētā naktī zem’ un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas –
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.

Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot;
Šī nakts liek aizmirst visas, visas bēdas
Un māca tevi mīļot, visu piedot.

Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.

/Valda Mora/

***images (3)

Ko tu vairies no sirdēstu saimes!
Visas sāpes reiz beidzas un klīst.
Nav neviena, kas nepazīst laimes,
Nav neviena, kas mūžīgi nīst.

Tas, kas pasaulei dzīvību devis,
Šinī naktī no mūžības cēls,
Zvaigžņu apmirdzēts, atnāks pie tevis
Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls.

/Jānis Ziemeļnieks/

***

Lai sildās sirds tai baltajā dziesmā,
Ko šovakar zeme debesīs dzied.
Lai nosargā sevī to svecīšu liesmu,
Ar kuru var droši caur puteņiem iet.

/Kornēlija Apšukrūma/

***

Kad zemi apmirdz Ziemassvētku zvaigznes,
Lai mūsu sirdīs iemājo balts prieks,
Lai vēji visas bēdas projām aiznes
Un pats sev nejūties kā parādnieks.

Lai mūžam staro Ziemassvētku zvaigznes
Un zemei pāri baltu mieru lej,
Ar klusinātu dziesmu gaismu atnes
Un visās sirdīs mīlestību sēj.

/J.Tabūne/

***

Tik viegli baltas pārslas krīt
un maigi zemi sedz,
bet sirdī iekrīt brīnumstars,
ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā, ka jāredz viss –
lai paliek noslēpums,
tā Ziemassvētki svētību
un gaismu dāvā mums.
/I.Priede/

***

Ar labiem vārdiem
Ziemassvētki nāk,
lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu,
lai dzīvot varētu mēs savādāk,
un vairāk debess svētības sev gūtu.
Ar gaišām domām
Ziemassvētki nāk,
lai tumsas kupenas mēs izbrist spētu,
lai saprastu – vien labestība māk
ar sauli sirdi piestarot un sētu.
/Kornēlija Apškrūma/

santas-and-elves-david-price***

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā,
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā!
Viss, kas tevī bij’ šaubīgs un salts,
Izkusis ticībā liegā,
Ziemsvētku putenī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā!
/Valda Mora/

***

Šai naktī zvaigznes snieg –
Balts zvaigžņu sniegputenis.
Tās zvaigžņu sējējs kaisa,
Lai visiem tiek –
Lai katram sava zvaigzne.

/Elza Ķezbere/

***

Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās.
Šis brīnums tūkstošgadīgais,
Šīs atbalsis no kāda zvana,
Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
Šis siltuma un smaržu pilnais gaiss…

/Valda Mora/

***

Kad svece deg un iztek kūstot,
balts eņģelis stāv blakus lūdzot –
par baltu dienu saules logā,
par baltu sniegu debess lokā,
par baltu dvēseli un mieru,
par baltu pasauli un Tevi.
Lai liktens asie zobi,
Kad svece deg un iztek kūstot,
Es palūgšu baltajam eņģelim,
balts eņģelis Tev līdzās lūdzās
par baltu pasauli un dienu.
/I.Tora/

***

Svētvakarā

Un, izbriduši ikdienības tumsu,
ar savu gaismu Ziemassvētki nāk,
lai mēs, kas ceram, ilgojam un skumstam,
kā bērni iemirdzamies brīnumā,

kā bērni paļaujamies svētai rokai, –
tā zinās palīdzēt un mierināt,
mēs ticam – kaut kas Augstāks mūžus loka
un  katram mums ir sargeņģelis klāt.

Līst sirdī siltais prieks no sveču liesmām,
no mīļiem vizuļiem, kas egļu zaros blāv,
un debesss zvaigžņotā un Klusā nakts kā dziesmā
pār zemi grēcīgo stāv nomodā…

/Lija Brīdaka/

***

Svētā vēstnese

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemas svētku nakts!

No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,
Pa sniega lauku klusi nāca Tā,
Un pāri Tai ar zvaigžņu milijoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.

/ Jānis Ziemeļnieks/

ghh

***

Labvakar svētvakarā
Atkal balts ceļa sākums
Un viena pati cerību zvaigzne
Pa visu debesi ir pietiekami
Lai būtu tik gaišs
Ka neiespējami paiet
Ne saviem sapņiem
Ne saviem draugiem garām
Labvakar svētvakarā.
/Maija Laukmane/

***

Gads gadu mij,
Ik stunda aizsteidz līdzi stundai,
Tā dzīves lapaspuses
Laika roka šķir.
Ja vēlies paturēt,
Tad zini – to var īsu brīdi
Vien tas, kas esi pats, tas nezudīs.
Nav grūti dziesmai skanot
Dzirdēt balsi.

Nav viegli saklausīt,
Kad skan vien sirds.
Gads gadu mij,
Ik brīdis izgaist laika vējā
Vien pāri liesmai sirdī
Atviz varavīksnes tilts.

/Valdis Svirskis/

images (5)***

Man vajag aizdegt kaut vienu svecīti sevī –
jau ir pēdējais laiks drīz Jaunais gads sveces lies
un kā gan es tāda bez vieglas gaismiņas sevī
iešu pie Jaungada svecēm sildīties?
un kā gan es tāda bez brīnuma gaismiņas sevī
varēšu eglē brīnuma svecītes degt
un visu gadu bez sevī gaismiņas ejot
siltas domas kā villaini pāri ikdienai segt?…
jauns gads nāk caur tīrām pēdu nemītām takām
dienu lielajā eglē gaišas svecītes liet
es arī: es aizdedzu sīku liesmiņu sevī
tad eju pie jūsu
siltuma sildīties
/Maija Laukmane/
***

Es iededzu sveci
Par baltu gaismu,
Kas šonakt pār zemi
Klusumā slīd,
Kā eņģeļu spārni,
Kā eņģeļu mati
Nakts melnumā baltas
Sniegpārslas slīd.

/D.Gasūna/

***

Kad tu uzsmaidi savam tuvākajam un piedāvā viņam savu roku, un ikreiz, kad tu apklusti, lai kādu uzklausītu, iestājas tavi Ziemassvētki. /Māte Terēza/

***

Ir pietrūcis viens mirklis mūžības
Šai vakarā, kad zvaigznes sarunājas
Un atvadoties baltās vērpetēs
Mēs katrs alkstam Laimes savās mājās.
No egles zaļuma un skuju rūgtās elpas
Uz jauno gadu labo nesot līdz,
Vēl paņemam no vecā gada šalkām
Pa siltai liesmai, kurā sildās sirds.

/A.Spura/

christmas_burning_lantern-wide

***

Šis vakars smaržīgais un vakarvēsmas lēnās,
Pār kokiem vakarblāzmas atspīdums,
Un baltie baloži, kas staigā zilās ēnās ,
Un Svētvakara miera vēstījums…
Viss, viss tas kautri sirdij glaužas klātu,
Un, liekas, mīļi raugās acīs kāds…
Kā senā jaunība ar baltu rozi mātu
Un avots mirdzētu, kas nav vēl sabradāts.
(V.Mežaraups)

***

Ar svecēm Ziemassvētki atnāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet.
Mirdz rotās svētku egle zaļā,
Tai skujās Ziemassvētki zied…

Ar zvaniem Ziemassvētki aiziet,
Ar zvaigznēm Ziemassvētki dziest.
Dus naktī egle miegā maigā
Ver klusām spožās acis ciet…

/A.Krūklis/

***

Sirds tādu savādu prieku nes.
Dvēsele klusu gaišumu nes.
Nes Ziemsvētkus sirds
Un dvēsele nes.
No visdziļākās iekšienes.

/ Māra Cielēna/

***

Spīgo pārsliņas sniega klēpī,
Tur jau brīnumu brīnums ir slēpies.
Zvaigznes staro tik augstu augstu.
Sasildi zemi ar savu plaukstu,
Ar savu sirdi, ar savu gribu,
Ar savu karsto mīlestību.
Tad jau ziema neliksies spīva,
Baltā dvēsele vienmēr būs dzīva.

/Marta Bārbale/

***

Ziemsvētki

Gaiss caurspīdīgs, ledains, lāsteku stabules garas.
Ceļas garaiņu stabi. Kāds skurstenis kūpina pīpi.
Kā Ziemsvētku apsveikumkartē snieg – biezi un slīpi
Pār Vecrīgas jumtiem un torņiem no zaļīgsna vara.

Tik gaiši kā pasakā, varam vienīgi noģist,
Ko izsapņo namiņi zemie, kad aizķep sīciņās rūtis.
Un devīgi ziema ber sniegu, tev saberot krūtīs
Manas Ziemsvētku zvaigznes, kad krēslībā iedegas logi.

/Dagnija Dreika/

26150 (1)***

Ziemassvētkos

Ja katra balta diena
Kļūs par sveci,
Ar svecītēm kam
Kopā eglē degt,
Tad nenorims tā
Gaismas straume tecēt,
Ko mīļām sirdīm
Pāri gribam segt.

/Kornēlija Apškrūma/

***

Ziemassvētku noskaņās

Nāk eņģeļi ar zvaigžņu svecēm rokās
Un zemes tumsā savu gaismu nes,
Mirdz neskaitāmi pulki debeslokā
Kā toreiz senatnē, pie Betlēmes.

Caur gadu tūkstošiem skan nenorimstot
Šī balss mums tad, kad zeme miegā dus.

/ Leonīds Breikšs/

***

Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet-
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas nāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

***

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz,
Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds.
Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt,
Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

***

Lai piepildās,
Lai ienāk diena logā,
Lai ejam tumsu
Nometuši nost,
Ar tīru sirdi un
Ar tīrām rokām
Ikviens uz savu
Augšāmcelšanos.

/L.Brīdaka/

***

Mana zvaigzne

Zvaigznes mirgo un skatās uz mani

Šai dziļā un vientuļā naktī. –

Ko gan, sirds, tu jūti un zvani

Līdzi zvaigzņu meldijas taktī?

Vēji aizšūpo ilgas un nakti

Uz spārniem rītausma paņem.

Ko gan, sirds, tu jūti, kad viena

Tik daudz gaismas no debesīm saņem?

Ņemu dienu pie rokas un skatos,

Viena zvaigzne vēl mirgojot māj…

Ko gan, sirds, tu jūti un mani,

Mana zvaigzne kad blakus man stāj?

***

Plīv sveču liesmiņas,
Nakts iet uz pirkstu galiem,
Sirds tic kā bērnībā,
Ka brīnums ciemos nāk,

Kad pusnakts stundā,
Jaunais gads pār zemi,
Pilns cerību un sapņu gaitu sāks.
/K.Apškrūma/

 

***

Kad pasaule balta un gaiša kļūst,
Tu zini, ka pienācis Ziemassvētku laiks.

Tad spodrinām takas, kur ieraudzīt var,
Kā eņģelīt’s ceļu pie tevis spēj rast.

Tad guntiņas dedzam, lai silti kļūst,
Visām raizēm šodien jāpalīdz zust.
/M.Straupe/

 

***

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā,
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.

/G.Micāne/

***

Aiz zvana zvans dzied melodijā liegā
un tūkstoš balsīs saldi elpo gaiss.
Nāk atkal Ziemassvētki – vakars burvīgais…

***

Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsi,
Būs laime tad, ja pratīsi to dot,
Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsi,
Vien dodot citiem, varam laimi gūt.

***

Tāds miers un klusums pieglaužas klāt.

Un domas, es lūdzu, lai aiznes,

No manis, sveicienam dāvināt,

Tev ikdienai stariņu laimes.

/S.Grīnberga/

***

Man līdzi piparkūku smarža,

Pa kluso, tukšo ielu nāk,

Es apstājos tik gaiši snieg

Un baznīcā jau zvanīt sāk.

Aiz katra loga egles zara,

Līkst maza piparkūku sirds

Spīd mūsu sirdīm debess zvaigznes

Bet piparkūkām sveces mirdz.

/I.Zandere/

***

Lai katrā mājā un katrā sirdī Ziemassvētku laikā ienāk gaisma un siltums, lai reizē ar svētku prieku visur iemājo arī saticība, patiesa mīlestība citam pret citu, domu brīvība un apgaismība, jo: kurš staro gaismu citu cilvēku dzīvēs, pats nekad nepaliks tumsā.

***

Lai mēs esam tik bagāti,
ka savā nabadzībā spējam vēl dot viens otram!

Lai mēs esam tik stipri,
ka savā vājumā varam uzvarēt paši sevi!

Lai mēs esam tik gaiši,
ka šajā tumšajā laikā gaismā starot varam.

/Vēsma Kokle-Līviņa/

***

Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā-
ar Adventi tā pirmā,otrā, trešā,ceturtā
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus,
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds
un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks.

***

KAD JAUNGADA NAKTĪ DIVPADSMITOS JŪSU MĀJĀ PULKSTENIS SĀK DIMDINĀT DAŽAS MINŪTES AGRĀK, TAD ZINIET- VAINĪGS RŪĶIS, KAS PABĪDĪJIS RĀDĪTĀJU UZ PRIEKŠU. VIŅŠ IR TIKPAT NEPACIETĪGS KĀ MĒS CILVĒKI, VIŅŠ ARĪ GRIB ĀTRĀK ZINĀT, KAS GAIDA AIZ DIVPADSMITIEM. UN JŪTAS VĪLIES, KA NEKAS NENOTIEK, KA VAJADZĪGA PACIETĪBA GAIDĪT, UZMANĪBA VĒROT UN PAŠA DARBS VISA GADA GARUMĀ. BET, JA PULKSTENIS JŪSU MĀJĀ IEZVANA JAUNO GADU, KAD CITUR JAU PAUKŠĶ ŠAMPANIEŠA KORĶI UN SKAN LAIMES VĒLĒJUMI, TAD APDOMĪGAIS RŪĶIS IR IEĶĒRIES RĀDĪTĀJĀ, LAI PAGARINĀTU AIZEJOŠO GADU PAR KĀDU MINŪTI. LAIKAM VIŅAM- TĀPAT KĀ DAUDZIEM- NEGRIBAS ŠĶIRTIES NO GADA, KAS BIJIS VĒLĪGS. JAUNAIS – VIENVIENĪGS NOSLĒPUMS, SAZIN KĀDS BŪS, LABĀK PALIKT PIE KĀ, KAS DROŠS.   /M. SVĪRE/

***

atļauj lai gaisma nāk

tieši tikpat neapturami vienkārši

kā katru rītu pār koku galotnēm un

tumsas palagam nekas cits neatliek

kā bezspēkā balēt

atļaut lai gaisma nāk

tieši tikpat viegli

un tieši tikpat neapturami vienkārši

ļaut sev

nespēto

varēt

/Maija Laukmane/

***

Visādas vēstules pienāk

izņemot vienīgās.

Un taisni tāpēc šai ziemā

tik maz ir priecīgu krāsu.

 

Vienīgi dažbrīd ledus

pārvelkas peļķēm pāri pilsētā,

Kurā plūst medus

un sarkani kaviāri.

 

Patiesībā gan minēto labumu

šeit nemaz nav,

Un kādreiz svinētie svētki

izgaist no atmiņas jau.

 

Patiesībā ir savādāk,

nekā stāstu es jums.

Bet tā jau ir cita runa –

mūžīgais noslēpums.

/Māris Melgalvs/

***

Veltījums Ziemassvētkos

 

Ko uzdāvināt Ziemassvētku laikā,

Kad katrs vēlamies par bērnu kļūt,

Kad visu pārvērtību brīnums staigā,

No eglēm siltā sveču gaisma plūst?

 

Zūd ikdienības pavēlošā vara,

Un piparkūku saldais rūgtums kūst,

Un aiztrauc izrakstītas kamanas mums garām

Un atgādina tieši to, kā trūkst…

 

Kā pietrūkst mums kopš agrām, mīļām dienām,

Kas lejup mīkstām, baltām pārslām plok?

Snieg klusā nakts un iespēj visu vienot,

Šo sirdsmieru – par dāvanu ņem to…

/Lija Brīdaka/

***

„Priecīgus Ziemassvētkus!”

Šovakar sakām

Un dzirdam šos vārdus sev blakām.

It kā pats Dievs

tos priekšā mums teiktu,

lai mēs cits citu atskārstu

un sveiktu.

/Jāzeps Osmanis/

***

Šajā visgarākā naktī,

Zeme tumsā kad grimst,

Nokāps no debesīm Zvaigzne,

Tevī Gaisma lai dzimst.

/Lija Brīdaka/

***

Šonakt savas durvis neaizver,

Ielaid debess atspīdumu telpā.

Šonakt varbūt atnāks eņģel’s kluss

Sasildīties tavā siltā elpā,

Sasildīties tavā ticībā.

Šonakt savas durvis neaizver.

/Valda Mora/

***

Ir Ziemassvētku laiks,

kad ļaujamies

pārdomām klusām,

ja ir kas nepateikts,

to varam pasacīt tagad,

ja ir kāds aizvainots,

to varam samīļot tagad,

ja ir kas nepiedots,

to varam piedot jau tagad,

lai sirds kā svētnīca

dievišķi skaista ir

atvērta Mīlestībai.

/Ināra Seņkāne/

***

Pa to sudraba taku,

pa kuru atnāca Ziemassvētku prieks,

Pa tām pēdām,

pa kurām vecais gads projām aiziet,

Atstaros Jaungada laime

kā balts, zvaigznēs vizošs sniegs.

Atver dvēseli savu!

Tici!

Un paej pretī mazliet…

/L.Sāgameža-Nāgele/

***

Šai baltā ceļā baltas domas sūtu,

Lai kur Tu ietu un lai kur Tu būtu.

No zemes baltuma un debess zilas,

No sniega trausluma

Un mīlestības

Šai baltā ceļā eņģeli Tev sūtu.

/I.Kauliņa/

***

Šis mirklis brīnumains –

Tas debess zilgmē

Jaunas zvaigznes dedz,

Lai acis redzīgākas tiek

Un ceļu tālāk redz.

Šis laiks ir brīnišķīgu

Pārsteigumu pilns,

Un piepildās pat tas,

Kas neiespējams šķiet,

Ja tikai dvēseli

Jūs Gaismai atverat.

Šai laikā eņģeļi

Ar dziesmām debess āri

Pieskandina,

un katrā sirdī

Spožu Mīlestības liesmu

Iededzina.

/Inta Nagla/

***

Apsnigsim baltā ticībā –

Stiprā kā egles sirds,

Kas sniegputeņiem cauri

Cīruļus debesīs dzird…

Apsnigsim baltā ticībā

To brīnumu ieraudzīt,

Kas katra paša dvēselē

Kā pērle pērlenē mīt…

/Gundega Salna/

***

Ir sniegā pazudušas pēdas,
dziļš dvēs’les kliedziens, izmisums,
bet, cerība kā Zvaigzne spoža
joprojām staro Debesīs.
Nekas nav zaudēts, smagos brīžos
nekad tu neesi atstāts viens,
ir līdzās tie, kam sirdīs dzīvo
šī vēlme vienmēr palīdzēt.
Ir dzīve pilna pārsteigumu,
mēs nezinām, kas gaida rīt,
lai ticība dod spēku dzīvot,
Dievs nekad tevi nepievils.
/Ināra Seņkāne/
***
Es šodien prieku pavairošu
kā baltu sniegu dvēselē
un apklāšu tos trauslos ziedus,
kas bezcerībā galvu liec.
No dzīves salnām izbēgt nevar,
tās katru ziedlapiņu skar,
bet, raugoties uz Gaismas pusi
tu pilnībā tiec atjaunots.
Es šodien prieku pavairošu
kā baltu sniegu dvēselē,
lai viss, kas bijis lēnām norimst,
lai sirdī atplaukst ticība.
/Ināra Seņkāne/
***
Šodien pasaule
baltā apmetnī tīta
un es tai pa vidu –
tāda maza un sīka,
taču laimīga,
ka varu darīt laimīgus citus,
jo šis ir brīnumu laiks,
kad piepildās sapņi,
un ja mēs kādam
varam uzdāvināt sapni,
tad mēs varam daudz
un tāpēc vien
ir vērts dzīvot.
/Ināra Seņkāne/
***
Klusais laiks, kad tumsai cauri lēnām
Laižas sniegs.
Klusā naktī, kad tur ar
Acs spēku vien
Esi egle starp eglēm, putns starp putniem,
Ar pārslām uz zara, uz spārna, ar sirdi
Kā baltu sniegu.
(V. Dreimane)
***
Pasteigsimies
Kur gan zvaigznes paliek, – saki,
kad ausma pamali sārto?
Varbūt kāds slepenu roku
tās debesu lokā kārto.
Kad saule jau zemi svētī,
viņš saites vaļā raisa
Uz zvaigznes kā zeltainas lapas
zemes rītausmā kaisa.
Nezinu – manā vai tavā
mūžības kausā tās krīt,
Pasteigsimies dvēseli savu
ar svētumu piepildīt.
Varbūt patiesi – mūsu
mūžības kausā tās krīt.
***
Tam, kurš grib iepriecināt cilvēkus,
ir jānes sevī prieks.
Tam, kurš grib pasaulē ienest siltumu,
ir jānes sevī uguns.
Tam, kurš grib palīdzēt,
ir jābūt piepidlītam ar mīlestību.
Tam, kurš grib panākt mieru uz Zemes,
ir jārod miers savā sirdī.
/Fils Bosmans/
***
Lai Ziemassvētku prieks valda ikvienā no mums,
Lai sirds siltums sasilda ikvienu,
ko satiekat savā ceļā,
Lai acis saskata gaišumu, kas paveras,
dāvājot tikai labu,
Lai Jaungada brīnums vispirms notiek mūsos.
/I.Ziedonis/
***
Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist.
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo,
Un siltums, ko izstaro sirds,
Tas nezūd. Tas palīdz.
Un mirdz.
/V.Egle/
***
Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Tā liekas: līdz pat sirdij
Būs dziļi jāiestieg.

Tā liekas – visas bēdas
Šīs pārslas atņemt spēs:
Šķiet ceļā puteņainā
Vēl satiksimies mēs.

Ir atkal Ziemassvētki:
Kur esi šovakar?
Aiz tuksnešiem un tundrām
Sirds just  vai svētkus var?

Es pieminu kā bijis,
Sens gaišums acīs spīd.
Tā liekas – Tava roka
Vēl man pār matiem slīd.

Ir atkal Ziemassvētki.
Aiz rūtīm klusi snieg.
Es ceļos – es jau eju
Ir sniegos jāiestieg.

/Elza Ķezbere/
***
Krīt sniegpārslas baltas, baltas
No debesu klajumiem augstiem.
Piesnigs mirkļi, stundas un dienas,
Piesnigs sapņi mums balti, balti.
Ticēsim Ziemsvētku mirklim,
Jo Laimes māte mums katram klusi
Būs Debesīs zvaigzni aizdegusi.
/Ārija Āre/
***
Bez skaļiem vārdiem
lai sajust var,
ka šonakt svētums
dvēselei skar,
un mīlestība
pār visiem plūst
caur lūgšanām,
svecēm un mieru.
/B.Žukovska/
***
Aizmirsti nedienas vakarējās.
Ietinies putenī, ietinies vējā.
Izej caur sarmoti baltu ciemu
Uz savu ziemu.
/Marta Bārbale/
***
..ar gaišām liesmām, ar egļu smaržu,
ar dziesmām un piparkūku garšu,
nāks rūķis uz tavām mājām
pa taku piesnigušu,
rotaļā jautrā un smaidot,
trauc pretī tam.. kā gaidot
ar zvaigznēm un smiekliem piebērtu dienu ..
kad vari būt kā mazs bērns..
un sapņot..
(Jānis Damroze)
***
Baltas svētības piepildīts laiks,
Adventes, Ziemassvētku, brīnumu laiks.
Piparkūku smaržas, svecīšu laiks,
Eņģeļu, sniegpārslu virpuļu laiks.

Baznīcu zvanu, dievkalpojumu laiks,
Dievišķā, garīgās tuvības laiks.
Klusuma, pārdomu, piedošanas laiks,
Dieva dēla dzimšanas laiks.

Austrumu zvaigznes debesīs laiks,
Bērnišķā prieka, dāvanu laiks.
Balto kupenu, eglīšu laiks,
Ģimeņu kopā sanākšanas laiks.

Visu gadu gaidītais laiks,
Nereti ikdienā piemirstais laiks,
Piedošanas, mīlestības, svētības laiks,
Garīgās tuvības, draudzības laiks.
Laiks…
/Egils Dambis/

***
Atver vārtus, atver durvis – Ziemassvētki klāt
Katru gadu tie kā burvis nāk mūs visus mierināt
Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei

Ziemassvētku prieks arī tev nav liegts
Pat ja vientuļš, pat ja viens tu
Ja vien jūti tu, ja vien dzirdi tu, kā skan
Ziemassvētku zvani, Ziemassvētku zvani tev un man

Lai tie atmirdz katrā sirdī, katrā dvēselē
Un kā balta sniega pārslas atnes mieru pasaulei
Atver vārtus, atver durvis, atver sirdi man
Ziemassvētki nāk kā burvis, ticība kā puķe plaukst.

/P.Sutāns/
***
Es gribu tev dāvināt
Saulītes maliņu –
Ar mākoņiem kabatas pilnas.
Es gribu Tev novēlēt
Sprīdi bezsvara telpas –
Ar neprātīgiem vārdiem šoruden
Mētājas dzeltenas lapas.
Es gribu Tev dāvināt
Kafijas smaržu,
Lai piejaucētu dzīvi – grēcīgi rūgtu.
Es gribu Tev novēlēt
Tvanošu brendija glāzi,
Kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet
Un pasaule citiem aizgājusi ciet.
Es gribu Tev dāvināt
Medainu brītiņu laimes,
Lai tajā bezkaunīgi kaili zari
Un naivas sniegpārslas dejo.
Es gribu Tev novēlēt mirkļus –
Tos nenotveramos, tos izdzīvojamos,
Tos nepierakstāmos un neizstāstāmos,
Tos, kurus neplānojam, bet gaidām,
Tos, kuri neuzprasās –
Vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!
/Daiga Kalinka/
***
Vējš logos sniegpārslu
mežģīnes kar,
Uz galda vāzē līkst
egles zars,
Un klusiem soļiem,
rāms un gaidīts,
Pār slieksni kāpj
Svētvakars.
/Gundega Salna/
***
Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd.
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.
Gaismu un mieru no debesu ārēm
Ielej man sirdī pārpārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus,
Ko mīlestība saka…
Iededz sveces savā logā vienkārši tāpat,
Varbūt gribēs kāds ar tevi šonakt parunāt…
Iededz gaismu savā sirdī, lai tā spīd.
Katram spēsi labus vārdus pasacīt…
***
Sirds siltumu katrs jau domās
Mēs šodien cits citam jau vēlam.
Un ceram, ka piepildīsies
Kaut puse, ko vēlamies paši.
Lai sirdsraizes pazūd kā dūmi
Un vietu dod sirdsmieram rāmam;
Lai piepildās pašiem it viss,
Ko labu mēs citiem vēlam.
/Ā.Freimane/
***

Lai mums visiem gaišām domām piepildīts Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

 

Advertisements