Jauna zvaigzne pie latviešu fantāzijas debesīm: ViVo “Noljāras kristāli”

300x0_cover (5)Fantāzijas garadarbs “Noljāras kristāli” ir ievērojams ne tikai ar to, ka tas ir latviešu autora radīts, bet galvenokārt ar faktu, ka grāmatas pabeigšanas brīdī autoram vēl nebija apritējuši pilni 18 gadi (ja ticam G.Bereļa komentāram uz grāmatas aizmugurējā vāka). Visai iespaidīgi, vai ne?  Parasti ar lielāko prieku pievēršos fantāzijas žanra literatūrai, gan ārzemju, gan latviešu  autoru radītai, kaut gan ar latviešu veikumu ir gadījies visādi. 

Jau no pašām pirmajām lappusēm autors lasītājam dara zināmu leģendu par senu notikumu – pirms daudziem desmitiem tūkstošiem gadu dēmoni bija pakļāvuši cilvēku rasi, paverdzinājuši un piespieduši strādāt savās raktuvēs.  Dēmoniem spēku deva pieci vareni kristāli, katrs savā krāsā – safīra zils, smaragda zaļš, rubīna sarkans, dimanta balts un amestista violets, un katrs no tiem atbildīgs par kādu konkrētu īpašību. Viens no dēmonu paverdzinātajiem gūstekņiem vārdā Cirmens ar viltu panāca dēmonu uzticību,  izdevīgā brīdī nolaupīja kristālus un izkala no tiem zobenus, ko nodeva sevis izraudzītiem zobenvalžiem, lai tie uzturētu mieru, cīnītos ar ļaunumu un valdītu taisnīgi un godprātīgi.  Neierobežota vara un spēks ir īpašības, pēc kurām tiecas vairums cilvēku, tāpēc zobenu vēsture glabā arī asiņainas atmiņas, nāvi un nodevību.  Tālāk  stāsta darbība notiek nākotnē.

Ir 4298. gads pēc Zemes laika. Jauns puisis, vārdā Sedrs Demāns strādā par kurjeru un dzīvo ikdienišķu dzīvi kopā ar savu mājdzīvnieku čūsku vārdā Igra, līdz kādu dienu viņa īpašumā nonāk dīvaina izskata zobens, kas izskatās kā izkalts no vesela dimanta.  Sedru  sāk vajāt nezināmi svešinieki un viņš sāk apjaust, ka dzīve vairs nekad nebūs tāda, kā iepriekš. Tajā pašā laikā arī citi zobeni ir atraduši savus saimniekus. Liktenis saved kopā četrus no pieciem zobenvalžiem un viņu pienākums ir doties uz Domhandu – viduslaicīgu, sava veida paralēlo pasauli, kura pastāv līdzās mūsējai un kurā iespējams nokļūt caur portālu.  Zobenvalžiem un viņu draugiem  nākas cīnīties pret Smegu Smagāru – smaragda zobena valdītāju, un viņa armiju. Smagāra mērķis ir visnotaļ cēls – atbrīvot pasauli no meliem un nevienlīdzības, taču viņa metodes sava mērķa sasniegšanai grūti nosaukt par taisnīgām un cēlām.

Jāsaka, ka ViVo darbs man izraisīja visai pretrunīgas emocijas. Vispirms par to, kas man šķiet apsveicami.

Fantāzijas pasaule, stāsta vispārējais sižets, paralēlā pasaule Domhanda,  kurā darbojas galvenie varoņi,  ir izveidoti pietiekami ticami un nesarežģīti.  Autors ir pacenties un devis saviem varoņiem  savdabīgus, nekur iepriekš nedzirdētus vārdus, tādējādi radot ko jaunu. Vienīgais vārds, pie kura es nekādi nevarēju pierast, bija Igra – manuprāt, meitenei pārāk nepierasts un mulsinošs, taču tās ir manas personīgās domas.

Lai gan sižets ir diezgan vienkāršs, bez īpaši pārsteidzošiem pavērsieniem, stāsta darbībai ir interesanti sekot līdzi. Autors ir pratis iepīt dažas norādes, kas liek vēlēties izlasīt arī nākamo daļu (kopumā paredzētas četras daļas).

Manuprāt, lielākais klupšanas akmens stāstā un lauciņš, kurā autoram būtu jāturpina uzlabot savs sniegums,  ir varoņu savstarpējie dialogi un runas veids. Radot stāstu, jebkurš autors rada arī stāstam piederīgus un atbilstošus varoņus, kuri, loģiski, atšķiras viens no otra, katrs ar tikai sev raksturīgu izturēšanos, runas veidu, izteicieniem, izteiksmes veidu, rīcības motīviem utt. Vēl vairāk – lasītājam būtu jāatpazīst varonis tikai pēc viņa izteikumiem vien, jo jebkura cilvēka valodā izpaužas viņa raksturs un attieksme pret citiem.  “Noljāras kristālos” daudzi varoņi lieto vienus un tos pašus izteicienus, trūkst tikai viņiem raksturīga runas veida, varoņu raksturi, kaut arī lēnām iezīmējas un atklājas, tomēr nav īsti līdz galam izstrādāti, trūkst atšķirības starp tēliem.

Nav īsti paveicies arī ar jūtu attēlojumu  starp atsevišķiem varoņiem, trūkst pamatojuma varoņu jūtām. Rodas sajūta, ka tīri tehniski autors ir nolēmis, kam jāiemīlas, taču lasītājs nespēj just līdzi varoņiem un vēlēties uzzināt vairāk par viņu veiksmi vai neveiksmi mīlas jomā, jo netiek apgādāts ar nepieciešamo informāciju par varoņu izjūtām un sarežģījumiem, ko rada attiecības.

Gribas novēlēt jaunajam autoram  ar katru savu nākamo darbu tapt arvien radošākam un profesionālākam.  Tikai no paša ViVo atkarīgs, vai viņa iedegtā zvaigzne pie latviešu fantāzijas debesīm izbālēs vai ar gadiem iedegsies vēl spožāka. 😉  Ceru uz otro variantu!

Advertisements