Ģēnija smagā nasta – Orsons Skots Kārds “Endera spēle”

vaks_vaksPirms sāku lasīt  romānu “Endera spēle”, jau biju paspējusi uzzināt, ka grāmatā vēstīts par citplanētiešu draudiem mūsu planētai un ka šis ir viens no  leģendārākajiem zinātniskās fantastikas darbiem pasaulē – tas ir iekļauts vairākos prestižos visu laiku labāko grāmatu sarakstos, tai skaitā kā 59. visu laiku labākais romāns Modern Library (http://www.modernlibrary.com/top-100/100-best-novels/) veidotajā sarakstā un 26. visu laiku labākais romāns www. goodreads.com.  Pēc romāna sižeta 2013.gadā uzņemta filma. Vēl viens vērā ņemams fakts – autors grāmatu sarakstījis tālajā 1977.gadā. Kāds, uzzinot, ka grāmatā risinās cīņas ar citplanētiešiem, nodomās, ka šis temats jau puslīdz izsmelts un nekas jauns vairs nevar tikt pavēstīts, tomēr tie būs maldi, jo romānā tikai maza daļa veltīta kaujām ar citplanētiešiem. 

Stāsts ir par sešgadīgo Enderu, kura dzīves ceļš ir visnotaļ neparasts – viņš ir izvēlēts apmācībai par armijas komandieri  cīņai pret citplanētiešiem – insektoīdiem, kas pirms 70 gadiem uzbrukuši Zemei.  Tikai ar toreizējā izcilā armijas komandiera palīdzību izdevās izglābt Zemi un tās iedzīvotājus. Apmācību mērķis ir padarīt Enderu par visizcilāko armijas vadoni, kāds jebkad bijis cilvēku vidū, tāpēc Kaujas skolas vadītāji nežēlo nekādus līdzekļus, lai sasniegtu vēlamo. Enders tiek padarīts par izstumto un vientuļnieku, atrauts no ģimenes, no mājām, viņš tiek iemests treniņu, kauju un simulāciju spēļu virpulī, kur visai reti valda attiecību siltums, kur nemitīgi jāpierāda sava izcilība un kur neeksistē tādi jēdzieni kā atpūta vai mierīga dzīve un kur valda princips – Tu esi tik labs, cik tava pēdējā kauja. Stāsts ir par nežēlību, par brīvo gribu un tās pakļaušanu kopējam mērķim, par cilvēka izturības robežu un par uzvarām, kas atņem no dzīves visu pārējo. Lai kaut ko iegūtu, ir jāzaudē daudz, reizēm pat viss, kas Tev ir un vienmēr – tas, kas būtu bijis kādreiz nākotnē.

Neapgalvošu, ka grāmatu bija viegli lasīt – visai bieži tā radīja skumīgu nolemtības noskaņu un tādos brīžos bija grūti atkal pievērsties grāmatai un turpināt lasīšanu. Romāna darbība nešķita piesātināta ar spraigiem notikumiem vai sižeta pavērsieniem, taču bija sajūta, ka stāstījums ved uz kaut ko iespaidīgu, uz beigām, kur viss nebūt nenotiks tā, kā lasītājs ir iedomājies. Jāatzīst, ka grāmata nesagādāja prieku vai daudz pozitīvu emociju, toties radīja dziļas un nopietnas pārdomas, par to, ko gan viens cilvēks vai cilvēku grupa var nodarīt otram  itin kā cēla mērķa vārdā, bet tomēr… nodarīt.  Noteikti varu apgalvot, ka iespaids pēc grāmatas izlasīšanas palika.  Smeldzīgs, sērīgs iespaids un sajūta, ka kaut kas tāds varētu notikt arī dzīvē, jo cilvēka daba ir tāda, kāda tā ir un visur un visos laikos tā parādīs gan savu cēlo, gan zemisko pusi.

Pēc grāmatas izlasīšanas sanāca noskatīties arī filmu, bet, kā jau bieži notiek, filma nešķita tik piesātināta un tik “psiholoģiski dziļa” kā grāmata, tāpēc noteikti iesaku vispirms izlasīt romānu un tad noskatīties filmu. 

“Endera spēle” ir tikai viena no vairākām daļām Orsona Skota Kārda radītajā Endera sāgas sērijā, kas kopumā sastāv no 13 romāniem, 13 īsajiem stāstiem un iezīmē dažādus notikumus gan daudzus gadu desmitus pirms Endera dzimšanas, gan 3000 un vairāk gadus pēc Endera apmācības.

Advertisements