Krāšņā ilūzija: filma “Lielais Getsbijs”

The-Great-Gatsby-2013-movie-posterParasti pie filmu skatīšanās mēdzu padarboties ar rokdarbiem vai papīrdarbiem, lai lietderīgi izmantotu laiku, bet šoreiz neviens darbs tā arī netika izdarīts, jo manas acis palika piekaltas ekrānam, cenšoties nepalaist garām nevienu no filmas Lielais Getsbijs krāšņi izcakinātajām epizodēm. Jāpiezīmē, ka grāmatu lasījusi nebiju, tāpēc filmā risinātais stāsts man bija jaunums.

Filma Lielais Getsbijs ir krāšņa, iluzora, uzspēlēta un klišejiska. Un tādai tai piestāv būt. Puse filmas notikumu risinās trakulīgā amerikāņu zelta jaunatnes bohēmiskās uzdzīves atmosfērā, ko raksturo nevērība pret sabiedrības normām, mūžīgā jautrība, brīvās attiecības, izšķērdība un dzīves baudīšana nebeidzamā naudas, šampanieša, džeza melodiju un zelta putekļu virpulī. Getsbijs rīko visizšķērdīgākās, visgrandiozākās ballītes visā Ņujorkā. Kas gan ir šis Getsbijs? Visi ir bijuši viņa rīkotajās viesībās, bet neviens viņu nepazīst, viņš ir vientuļnieks, kas stāv ārpus tā visa, ko pats radījis, jo viņam svarīgs pavisam kas cits.  Es teiktu, ka dziļa mīlestība un patiess naivums ir tas, kas raksturo Getsbiju, un tas ir arī tas, kas viņu pazudina.

Filma ir samākslota, pārspīlēta košuma un butaforiju pilna, taču es to uztveru kā stāsta pasniegšanas veidu.  Biju sagatavojusies skatīties reālistisku filmu par reālu 30.gadu Ameriku, vārdu sakot, drāmu. Tā vietā mani patīkami pārsteidza filmas veidotāju veikums.  Mūsdienu kino pastāv dažādi izteiksmes veidi, ir dabiski, ka fantāzijas un fantastikas filmās mēs redzam filmu uzņemšanas augstāko pilotāžu scenogrāfijā, datorgrafikā utt., neko tādu mēs parasti negaidām drāmās vai vēsturisko laiku filmās. Taču vienlaikus kino pasaule ir pārpildīta ar apnicīgi vienmuļām filmām  par reālo dzīvi, kurās viss daudz maz ir paredzams un darbības vide un filmu uzņemšanas veids ne ar ko īpašu nepārsteidz, ņemot vērā mūsdienu kino iespējas. Un tieši tādēļ filma Lielais Getsbijs tik patīkami atšķiras no reālistiski uzņemtām filmām  – jo tas ir Kino,  kas parāda, uz ko ir spējīgs, radīts, lai mēs varētu redzēt neikdienišķo, radīts, lai izklaidētu, lai veidotu savu pasauli, kas pastāvētu tikai kinofilmās un tālāk risinātos skatītāju prātā. Pelēki ikdienišķo realitāti mēs pieredzam it visur savā un citu ikdienā, bet šādu mākslinieciski savērptu cirku (pozitīvā nozīmē) mēs varam piedzīvot tikai kino. 

Varu droši teikt, ka Lielais Getsbijs ir filma, ko noskatīšos otrreiz, gan tāpēc, ka vēlreiz gribu izjust filmas iespaidu, gan tādēļ, ka noteikti kaut ko palaidu garām, ņemot vērā to, ka filma ir tik pilna ar visu  – ar kostīmiem, ar greznību, ar mūziku, ar patiesām un uzspēlētām jūtām un emocijām, ar cilvēku izvēlēm un šo izvēļu sekām.

Un jā, Leonardo di Kaprio kā Džejs Getsbijs nemaz nav peļams, nevarētu iedomāties citu aktieri šajā lomā, jo di Kaprio ļoti labi uztver Getsbija bērnišķīgo naivumu un viņa postošo tieksmi pēc mīlestības, kas sen jau aizgājusi nebūtībā. Filma tiem, kas jūtas nedaudz  izslāpuši pēc īsta kino vizuālā baudījuma un gatavi pieņemt šo krāšņo pasaku tā, kā režisors to iecerējis pasniegt. Starp citu, kopējie filmas ienākumi pasaulē ir teju 350 miljoni $,  tādējādi kļūstot par režisora Baza Lurmena līdz šim ienesīgāko filmu.

P.S. Filmas skaņu celiņš ir patiešām baudāms, nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka filmas mūziku veidojuši  izcili mūziķi – Fergie, Florence & The Machine, Emeli Sande, Gotye, Lana del Rey, Jay-Z, Will.i.am u.c.

Ieskatam “lipīgākā” dziesma no filmas trakulīgajiem ballīšu momentiem – A Little Party Never Killed Nobody (All We Got) – Fergie ft. Q Tip and GoonRock.

Advertisements