Žils Barbē d’Orvijī “Donžuāna mīlestības”

untitledTā kā es krāju šajā sērijā (XIX gadsimta klasiķi) izdotos darbus, ik reizi, ieraugot šo grāmatu grāmatnīcā, to pacilāju un prātoju, vai tomēr nenopirkt, taču vienmēr atliku atpakaļ, jo nebiju droša, ka darbs būs tā vērts, lai to pirktu mājas bibliotēkas papildināšanai. Ieraugot Donžuāna mīlestības bibliotēkā, gan paķēru uzreiz, lai beidzot izlasītu. Jāsaka, labi vien ir, ka neesmu iegādājusies šo darbu. Neapšaubu rakstnieka talantu, savā laikā viņš noteikti bija spīdeklis un rakstīt tiešām pieprot, tikai franču rakstītais laikam vienkārši nav manā gaumē. Manuprāt, darbu veidoja pārāk gari visādu detaļu, vietu, sabiedrības apraksti. It kā jau tas ir noderīgi, jo rakstnieks niansēti iepazīstina ar darbības vidi, ar tēlu izskatu un raksturu, tomēr tas viss mani neciešami garlaikoja un es ar pūlēm turpināju grāmatas lasīšanu. Visus grāmatas stāstus varētu dēvēt par stāstiem ar erotikas piesitienu. Dažos no tiem bija aprakstīti visai savdabīgi notikumi, un, kā rakstnieks apgalvo, tie  visi esot patiesi, jo viņš par tiem dzirdējis savas dzīves laikā no dažādiem cilvēkiem. Interesanti, varētu arī būt taisnība, jo, tā vien šķiet, ka grāmatās rakstītais vienmēr ir tikai maza atblāzma no tā, kas reāli noticis vai notiek reālajā dzīvē.

Advertisements