Par meteorītiem un grandioza mēroga krāpšanu. Dens Brauns “Maldu zona”

9984-35-080-0-20050221_originalAizraujošs trillerīgs gabals, ļoti labi savērpts zinātnisku faktu un to atrisinājumu kopums. Rodas vēlme pārbaudīt vairākus faktus, kas minēti grāmatā – 1) vai patiesi meteorītu no zemes iežiem atšķir trīs pazīmes – apdegumu līnijas, krītot caur atmosfēru, hondras, kas veidojas krasu temperatūru maiņu ietekmē un niķeļa un cirkonija proporcijas hondrās; 2)vai tiešām NASA kosmosa izpētei tērē 40 miljardus gadā; 3)viens fakts, ko gan pati nevaru pārbaudīt, ir slepeno dienestu darbības aizkulises, visu cieņu autoram, ja viņam tiešām ir izdevies uzzināt šo to no tā, kas notiek drošības organizācijās, kaut gan šaubos, vai viņam būtu ļauts publicēt īstus faktus no slepeno dienestu dzīves un darbības. Bet droši vien patiesība ir vēl simtkārt trakāka.

Tēli attēloti diezgan kolorīti, tikai uzreiz var redzēt, ka autors centies izveidot klišejiskos tēlu raksturus – komisku zinātnieku (lai gan esmu studējusi piecus gadus, neesmu dzīvē tādus sastapusi, neliekas ticami), bargu, neticami striktu zinātnieci, TV spīdekli – populārzinātnisku filmu veidotāju un skaistuli, kas grāmatas beigās, protams, paliek kopā ar galveno sieviešu varoni. Un jā – ļaundaris, kuru es atmaskoju, kad biju izlasījusi divas trešdaļas grāmatas. Tātad – autors mani nepārsteidza mirklī, kad atklāja, kas tad sarīkojis viltus meteorīta ievietošanu ledājā un tā atklāšanu.

Lasot grāmatu, uzreiz nāk prātā, ka sižets būtu izcili piemērots filmas scenārijam, taču filma pēc šī romāna nav uzņemta, kaut gan jāsaka, ka  filma droši vien ne ar ko īpašu neatšķirtos citu, līdzīgu spriedzes filmu saimē.

Advertisements