Atgriešanās bērnības zemē. Astrīda Lindgrēna “Mēs – Sālsvārnas salas vasarnieki”

salsva

Melkersonu ģimene no Stokholmas – tēvs Melkers ar četriem dažāda vecuma bērniem, dēliem Juhanu, Niklasu, Pelli un deviņpadsmitgadīgo meitu Malinu, – pirmo reizi gatavojas pavadīt vasaras brīvdienas īrētā vasarnīcā attālā Sālsvārnas salā Baltijas jūras šērās. Un tas nekas, ka ierodoties salā, lietus gāž kā ar spaiņiem, ka īrētās vasarnīcas jumts tek un ka kaut kas nav kārtībā ar krāsni, kuru nav iespējams iekurināt. Jo galvenais ir kaimiņi, kas pirmajā ierašanās vakarā ierodas ciemos ar kotletēm, galvenais ir mājīgums un atmiņas, ko izstaro vecā Galdnieka māja, un pats galvenais – salas iedzīvotāji, kuri kļūst par vasarnieku draugiem un piedzīvojumu biedriem ne tikai uz vienu vasaru.

Šī neapšaubāmi ir viena no manām iemīļotākajām grāmatām gan bērnībā, gan tagad – tā izstaro apbrīnojamu dzīvesprieku, sirsnīgu humoru un siltas, draiskulīgas bērnības sajūtu. Lasot šo grāmatu, jūtos piederīga Sālsvārnas salas iemītnieku pulkam. Kā Tedija un Fredija es peldos jūrā spirdzinoša vasaras negaisa laikā, kā Juhans un Niklass es sēžu uz steķiem pie Galdnieka mājas un makšķerēju. Kopā ar Čorvenu un Pelli es dodos bīstamā, bet satraucošā laivu braucienā pa šērām un lasu meža zemenītes puķu pilnā pļavā pie bērzu birzītes salas vidienē. Ar Malinu es rāmā jūnija vakarā eju pāri rasotām ganībām uz Jansona fermu pēc piena.

Ikviens bērns vēlētos vismaz reizi mūžā piedzīvot šādu priekpilnu, dažādiem pārdzīvojumiem bagātu vasaru kopā ar ģimeni un labākajiem draugiem tādā skaistuma apburtā vietā, kāda ir Sālsvārnas saliņa kaut kur Baltijas jūrā pie Zviedrijas krastiem. Jūras šalkas, klinšainie krasti, vasaras vakaru burvīgais un mierpilnais rāmums, šēru ārējais skarbums un klusums, kas neļauj sevī iespraukties pilsētu dunai un steigai. Kāpēc gan cilvēki lasa? Atbilde ir tieši tāda pati, kā uz citiem jautājumiem – kāpēc cilvēki ceļo, tiekas, skatās filmas, klausās mūziku? Atbilde – lai gūtu izjūtas. Šī grāmata man sniedz milzīgu prieku un enerģiju, tā liek vēlēties vienmēr būt īstam dabas bērnam, kas sajūsminās par zvaigznēm, vasaras negaisu, putnu dziesmām agros pavasara rītos un jūras šalkām pret klinšainiem krastiem.

Advertisements