Pasaule aiz ikdienišķā. Kasandra Klēra “Kaulu pilsēta” (The Mortal Instruments)

kk1Par sēriju „The Mortal Instruments” es pirmo reizi dzirdēju Zvaigzne ABC Fantāzijas un fantastikas grāmatu atsauksmju un ieteikumu sadaļā, kur apbrīnojami daudzi lasītāji publicēšanai latviešu valodā bija ieteikuši tieši šīs sērijas grāmatas. Tobrīd neko īpaši nedomāju, pēc kāda laika ieraudzīju tikko izdoto grāmatu „Kaulu pilsēta”, pēc tam sekoja „Pelnu pilsēta”. Abas pievienoju savam grāmatu sarakstam, līdzīgi kā daru ar visām fantāzijas sērijas grāmatām, ko izdod Zvaigzne ABC. Beidzot tiku arī pie kārotās lasāmvielas un mans ceļojums „The Mortal Instruments” pasaulē varēja sākties. 

Par ko gan ir stāsts? Uzreiz jāsaka, ka neiedziļināšos sižeta izklāstīšanā, jo tas nav vajadzīgs un nevēlos atklāt svarīgas detaļas tiem, kas  grāmatu vēl nav  izlasījuši.

Stāsts sākas ar brīdi, kad pavisam parasta pilsētas meitene Klerija ar savu labāko draugu Saimonu kādu nakti ielavās Ņujorkas klubā „Pekle” un nejaušā kārtā sastopas ar dīvaini ģērbtiem, bruņotiem un tetovētiem pusaudžiem – izskatīgo un augstprātīgo Džeiku, tumšmataino Aleksu un viņa māsu – vienmēr perfekto Izabellu. Klerija ir vienīgā, kas redz viņus – Ēnu Medniekus un ir aculieciniece tam, kā tie prasmīgi atbrīvojas no cilvēka veidolu pieņēmuša dēmona. Arī  Ēnu Mednieki ir izbrīnīti par šo tikšanos, jo pēc savas izvēles parasti ir neredzami pasaulīgajiem jeb mirstīgajiem cilvēkiem. No šī brīža Klerija tiek ierauta pārdabisko būtņu pasaulē, par kuras pastāvēšanu līdzās cilvēku pasaulei iepriekš nebija pat nojautusi. Vilkači, dēmoni, vampīri, fejas, burvji un  Ēnu Mednieki ir daļa no jaunās dzīves, kas gaida Kleriju. Kā izrādās, Klerijas māte glabājusi daudzus noslēpumus, taču meitenei nav iespējams iztaujāt māti, jo viņa ir nolaupīta. Meklējot māti, pamazām atklājot to, kas patiesībā ir viņa pati un arvien vairāk satuvinoties ar jaunatklāto pasauli, Klerija apjauš, ka nekas vairs nebūs tā kā iepriekš. Klerijai un visiem pārējiem ir jāizcīna cīņa ne tikai ar ļaunumu, bet arī ar sevi, pieņemot lēmumus un izdarot izvēles, kas uz visiem laikiem mainīs viņu dzīves.

Kasandras Klēras stāsts vērienīguma un skatītāju atsauksmju ziņā ir līdzīgs Džoannas Roulingas garadarbam par Hariju Poteru. Prasmīgi uzbūvēta fantāzijas pasaule, niansēti, bet ne pārmērīgi apjomīgi vietu un darbības vides apraksti, prasmīgi savīta, baudāma valoda (par to noteikti jāsaka paldies arī tulkotājai), spirdzinoša humora deva un galvenais, varoņi, kuriem es kā lasītājs NOTICU, kuriem jūtu līdzi un kuru pārdzīvojumi spēj aizkustināt līdz sirds dziļumiem.

Domāju, ka viens no sērijas popularitātes veiksmes faktoriem ir tas, ka līdzīgi kā “Harijā Poterā”, autores radītā fantāzijas pasaule pastāv tepat blakus mirstīgo cilvēku pasaulei. Atliek vien paskatīties uz ikdienu mazliet citādākām acīm, pašķirt smalko, tīmeklim līdzīgo šķidrautu un aiz tā pavērsies vesela pasaule, kur mājo pārsteidzošas būtnes, risinās bīstamas situācijas, notiek elpu aizraujoši piedzīvojumi un kur mīt patiesas jūtas, vienalga, vai tās būtu naids, mīlestība, atriebes kāre, dusmas vai draudzība.

Es tiešām izbaudīju katru epizodi, katru pavērsienu, cīniņu un notikumu. Šis ir viens no tiem stāstiem, kurā tiec ievilkts iekšā tā, ka vēlies tur palikt. No vienas puses, pēc iespējas ātrāk gribi uzzināt, kas romāna varoņus gaida turpmāk, bet no otras puses, nevēlies, lai stāsts jebkad beigtos.

Uzskatu, ka Kasandra Klēra ir prasmīgi pastrādājusi, izveidojot vērienīgu stāstu, kuru, vienreiz izlasījis, patiess fantāzijas mīļotājs vairs nespēs aizmirst.

Ieskats sērijas nākamajā daļā –  “Pelnu pilsēta” (City of ashes)

Advertisements