Nāves un dzīves upe. Tods Balfs “PĒDĒJĀ UPE: Traģiskie Šangrilā meklējumi”

987-9984-777-29-01998. gada oktobrī amerikāņu krāčupju airētāju grupa devās Cangpo aizas dzīlēs, lai nobrauktu pa Jarlungcangpo, kas airētāju aprindās pazīstama kā «upju Everests». Brauciena divpadsmitajā dienā labākais no četriem komandas airētājiem lēca ar laivu no divarpus metrus augsta ūdenskrituma un apgāzās. Kopā ar laivu viņš tika ierauts upes dārdošajos ūdeņos uz neatgriešanos. «Pēdējā upe» ir elpu aizraujošs stāstījums par neveiksmīgu ekspedīciju, tas ir pētījums par to, kas lika smaiļotājiem doties uz šo lielo, mutuļojošo upi bīstamo Himalaju kalnu visdziļākajā aizā. Teiksmainā, maģiskā Šangrilā ir aptuveni divsimt kilometrus gara aiza, ko ieskauj vairāk nekā septiņtūkstoš metru augstas sniegotas kalnu smailes. Tā ir neiedomājami skaista vieta, ko senos budistu rakstos dēvē par Pemako un kurā, kā stāsta, slēpjoties milzīgi ūdenskritumi.

Pamazām lappusi pēc lappuses autors ved lasītāju arvien dziļāk noslēpumainās aizās un riskantos piedzīvojumos kopā ar trakulīgiem, pārgalvīgiem airētājiem, kas savā degsmē un aizrautībā iekarot pasaules straujāko upi ļoti līdzinās alpīnistiem, kas tieši tikpat dedzīgi rāpjas pasaules bīstamākajos un augstākajos kalnos. Interesanti ir smaiļotāju dzīves apraksti, viņu ikdiena un dzīvesveids – smaiļošana. Darbs mazliet līdzinās detektīvam, jo sākumā autors nepavēsta, kuru no airētāju komandas gaida skarbais liktenis tikt ierautam krāčainajos upes ūdeņos un aiziet bojā varenajā Himalaju kalnu artērijā – Jarlungcangpo. Varbūt to varētu saukt par paradoksu, kaut gan domājams, ka dzīvē tā notiek ļoti bieži – cilvēki, kas nododas dzīvībai bīstamiem vaļaspriekiem,  kas ir par iemeslu viņu nāvei, visbiežāk aiziet bojā nevis tad, kad apstākļi ir patiešām dzīvībai bīstami, bet gan brīžos, kad teorētiski nekas bīstams nevar notikt, kad neviens neko tamlīdzīgu negaida. Tieši tā bija ar airētāju, kurš iepriekš lēcis upē pat no 18 m  augsta ūdenskrituma, bet savu liktenīgo lēcienu piedzīvoja vien no 2,5 m augstuma. Smeldzīgi skumjš, taču līdz sirds dziļumiem patiess stāsts par to, ko cilvēks liek uz spēles, sekojot savai sirdsbalsij.

Advertisements