Bērnības nostaļģija. Zenta Ērgle “Starp mums, meitenēm, runājot”

7

Ikreiz, paņemot rokās jau lasītu grāmatu, pārņem divējādas izjūtas. No vienas puses, tu apmēram atceries  notikumus un pavērsienus, kas gaidāmi, taču, no otras puses, tu atminies to brīnišķīgo sajūtu, ko sniedza grāmatas lasīšana, tu dzīvoji līdzi varoņiem, neēdi, negulēji, tikai aizgūtnēm lasīji, līdz pāršķīri pēdējo lapu un ar sāpīgu atvadu smeldzi krūtīs noliki grāmatu atpakaļ plauktā.  Ir grāmatas, kas nenoveco, lai cik sen arī būtu uzrakstītas.

Zentas Ērgles trīs stāstu apkopojums „Starp mums, meitenēm, runājot un citi stāsti” ir viena no mīļākajām bērnības grāmatām ne tikai man, bet arī manai mammai. Lai arī tajās atainots padomju laiks, cilvēku savstarpējo attiecību līkloči un dzīvesstāsti nemainās, kādi tie bija tad, tādi ir arī šodien. Kas gan šajos stāstos tā piesaista? Atceros sevi pusaudžu gadu vecumā, kad pirmoreiz pievērsos Zentas Ērgles grāmatām (un tādu bija daudz: „Noslēpumainais atradums”, „Uno un trīs musketieri”, „Par mūsu sētas bērniem, indiāņiem un melno kaķi” un vēl). Apbrīnojama ir autores prasme iedziļināties bērnu likteņos, ģimenes dzīvē un viņu izaugsmē, problēmās un pārdzīvojumos, tajā pašā laikā autore neaizmirst  arī par bērnu vecāku un skolotāju dzīvēm, par viņu raksturiem un to, kāpēc tie ir izveidojušies tādi, kādi ir. Tagad pārlasot grāmatu vēlreiz, ļoti izteikti redzams, ka vecāku raksturi, dzīvesveids un pieļautās kļūdas ļoti tiešā veidā ietekmē viņu bērnu dzīvi un bērnību. Citam bērnība un pusaudžu laiks aizrit bezrūpīgi kā Dēzijai un Sanitai, tajā pašā laikā bezrūpība un vecāku lutināšana noved pie nepareizas dzīves uztveres, pie nepareizām vērtībām. Dažiem nav  paveicies un bērnība paiet grūti strādājot un paciešot sitienus kā Baibai, daudziem dzīvi jau mazotnē sagandē vecāku alkoholisms un savstarpējie skandāli kā Daumantam, Leonam. Un tikai daži uzaug mīļas un saskanīgas ģimenes lokā kā Dace, Pēteris. Bet pāri visam Zenta Ērgle neatmet cerību un parāda, ka viņas varoņi savu dzīvi, savu ģimeni var veidot tādu, kādu vēlas, neskatoties uz vecāku pieļautajām kļūdām.

Advertisements